Par gaidāmā balsojuma iemeslu ir kļuvis 2026. gada budžeta plāns, kas paredz samazināt budžeta deficītu, ietaupot 43,8 miljardus eiro uz tādu pasākumu kā valsts sektorā strādājošo skaita samazināšana, pensiju un nodokļu indeksācijas iesaldēšana u. c. rēķina. Un tā kā šiem taupības pasākumiem nav nedz labējās, nedz kreisās opozīcijas atbalsta, Bairū ir paziņojis, ka 8. septembrī lūgs Nacionālās asamblejas uzticības balsojumu. Vadošās opozīcijas partijas tikmēr ir apstiprinājušas, ka balsos par neuzticības izteikšanu valdībai.
Šie notikumi arī ir tikai kārtējais posms iekšpolitiskajā nestabilitātē, kura sākās pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju alianse zaudēja vairākumu 2024. gada vidū notikušajās valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanās. Jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī tā paša iemesla – opozīcijas neapmierinātības ar valdības piedāvāto budžetu – dēļ tika gāzts arī iepriekšējais premjerministrs Mišels Barnjē un viņa valdība. Tāpat Francijā nu jau vairāk nekā gadu jebkādu nozīmīgāku lēmumu pieņemšana valsts parlamentā ir iespējama, galvenokārt tikai izmantojot nesamierināmās pretrunas starp labējiem un kreisajiem (vienojoties par atbalstu ar vienu vai otru nometni). Ja Bairū zaudēs uzticības balsojumu (iespēja, ka Makronam pēdējā brīdī izdodas vienoties par atbalstu ar kādu no opozicionāriem, netiek pilnībā izslēgta), valdībai nāksies atkāpties, bet Makronam trešo reizi nepilna gada laikā – meklēt jaunu premjerministru un censties izveidot vēl vienu nestabilu mazākuma valdību vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas, par kurām tikai retais šaubās, ka prezidenta atbalstītāju pārstāvniecība Nacionālajā asamblejā pēc tām samazināsies vēl jūtamāk. Tajā skaitā dēļ kritiski zemā atbalsta pašam Makronam – 67% franču vēlas viņa pirmstermiņa atkāpšanos no amata.
Atkāpties no amata Francijas prezidents tikmēr gan negrasās, kas nozīmē, ka iekšpolitiskā nestabilitāte Francijā turpināsies, bet kulmināciju tā acīmredzami sasniegs 2027. gada maijā, kad beidzas Makrona prezidentūra un valstī gaidāmas nākamās prezidenta vēlēšanas, kuru noslēgumā tiek prognozēts jau labējo un kreiso kandidātu duelis. Ņemot vērā Francijas politiskās tradīcijas, nav grūti iedomāties, kādas kaislības pavadīs šo divkauju.