Neparastais referendums

Šis lēmums ir nozīmīgs gan ar to, ka referendums, protams, ja tas notiks, būs pirmais Krievijā pēc 25 gadu pārtraukuma. Tāpat referendums var novest pie pārmaiņām spēku sadalījumā Krievijas iekšpolitikā, ievērojami samazinot tā dēvēto liberāļu ietekmi, jo pretrunīgi vērtēto pensiju sistēmas reformu virza tieši šī novirziena politiķi.

Krievijas likumdošana paredz, ka referendumu rīkošanai nepieciešams savākt divus miljonus vēlētāju parakstu, kas nav daudz, tomēr šie paraksti ir jāsavāc vismaz 43 valsts reģionos un ne vairāk par 50 tūkstošiem katrā no reģioniem. Tas savukārt ir uzdevums, kuru īstenot spēj tikai dažas lielās partijas, un šajā gadījumā vienīgā iniciatīvas grupa, kas reāli spēj savākt nepieciešamos parakstus, pārstāv komunistus.

Vienlaikus šādi pasākumi Krievijā nav iespējami bez valsts prezidenta Vladimira Putina un viņa administrācijas piekrišanas. Ja šādas neoficiālas atļaujas nebūtu, CVK atrastu iemeslus iniciatīvu apslāpēšanai, vēl jo vairāk tāpēc, ka runa ir par ekonomisku jautājumu, bet pat daudzu rietumvalstu pamatlikumos ir īpaši norādīts, ka šādi jautājumi nevar tikt nodoti visas tautas nobalsošanai.

Krievijas analītiķi, protams, cenšas rast skaidrojumus šim lēmumam. Visbiežāk tiek uzskatīts, ka valsts prezidents, redzot reformas ārkārtīgo nepopularitāti, ir nolēmis to apturēt, taču nevis ar vienpersonisku lēmumu, bet gan it kā tieši neiejaucoties. Tāpat daudz aizstāvju ir viedoklim, ka parakstu vākšana ir tikai metode iedzīvotāju uzmanības novēršanai un ka beigās paraksti vai nu netiks savākti, vai arī CVK atradīs kādus iemeslus, lai referendums tomēr nenotiktu.

Krievijas iekšpolitiskās situācijas pārzinātāji tikmēr par ticamāko uzskata trešo versiju – ka šķēršļi referenduma ceļā likti netiks, drīzāk pat otrādi, jo Krievijas prezidents ir ieinteresēts uz rietumiem orientētā valsts valdības ekonomiskā bloka jeb liberāļu ietekmes samazināšanā un, visticamāk, arī viņu nomaiņā. Referendums šajā gadījumā būs labs iemesls paziņot, ka jau tāpat ne īpaši populārie liberālie politiķi ir zaudējuši "tautas uzticību".

Cits jautājums gan ir, ka ekonomikas pakārtošana politikai diezin vai nāk par labu tieši ekonomikai. Turklāt ļoti ticams, ka pēc viena referenduma aizvadīšanas nekavējoties atradīsies iemesli rīkot arī citus balsojumus, kurus aizliegt būs jau daudz grūtāk, bet kuru sekas būs Kremlim daudz netīkamākas.