Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Pasargāt no pārgalvības

Ilgstoši karstie laikapstākļi vedina pievērst uzmanību gan visdažādākajām spekulācijām par to, kādi būs turpmākie vasaras mēneši, gan ziņām par milzu autosastrēgumiem Jūrmalas virzienā, gan stāstiem par to, ka kāds atvaļinājuma nedēļu nupat pavadījis «siltajās zemēs», kur izrādījies krietni aukstāks nekā pašu mājās. Un, jā, gluži neviļus uzmanību piesaista arī vēstījumi par atpūtas karstajā gadalaikā bēdīgāko pusi – cik un kur katru dienu noslīkuši peldoties.

Jānis Hermanis savā Twitter profilā nupat publicējis ļoti uzskatāmu datu grafiku un tabulu par šo tēmu. Apkopoti skaitļi par iedzīvotāju mirstību Latvijā no ārējiem cēloņiem. Vardarbība, pašnāvības, saindēšanās ar alkoholu un citām vielām, nosalšana, nāve ugunsgrēkā, noslīkšana, satiksmes negadījumi... Lai arī kopumā desmit gadu laikā mirstība no ārējiem cēloņiem samazinājusies uz pusi, noslīkšanas īpatsvars attiecībā pret citiem ārējiem nāves iemesliem joprojām ir, var teikt, nenormāli augsts – apmēram 2/3 pret mirstību transporta negadījumos, kā to atzīmē arī Hermanis. Viņa publicētā starptautiskā statistika rāda, ka Latvija jau ilgstoši ir līdere ES valstīs pēc noslīkušo skaita pret iedzīvotāju skaitu.

Sabiedrības izglītošanas kampaņas par ceļu satiksmes drošību noris teju vai nepārtraukti, savukārt mudinājumu būt apzinīgiem, piesardzīgiem peldoties attiecībā pret nelaimes gadījumu skaitu ir nesamērīgi maz. Peldētapmācība nav vispārēja vispārizglītojošajās skolās, jo, protams, ne visās skolās pieejami baseini. Tomēr arī tur, kur tādi ir, ne visus bērnus apmāca peldētprasmē. Un, ja apmāca, vai varam būt droši, ka pietiekami labā līmenī? (Tiesa, arī tas nav kritērijs, jo katru gadu starp noslīkušajiem ir arī labi peldētpratēji.) Taču arī šajā ziņā netrūkst pa karotei darvas medus mucā – pietiek ar Ventspils baseinā piedzīvoto, lai vecāki it visur Latvijā kādu laiku baidītos vest savas atvases uz peldēšanas nodarbībām. Rezultātā gan jau liela daļa iemācās peldēt vai vismaz daudzmaz turēties virs ūdens pašmācības ceļā. Kur iemācās? Tuvējā upē, dīķī, ezerā, kur ūdens siltāks, varbūt arī jūrā. Bērnībā ne vienmēr tas notiek vecāku uzraudzībā (lai cik daudz par to būtu runāts un atgādināts, ka tas ir nepieļaujami). Peldvietu skaits gan pēdējos gados Rīgā un citviet Latvijā pieaudzis, taču skaidrs, ka ne visi atpūšas glābēju pieskatītās vietās. Īpaši, ja atpūta ieplānota ar iedzeršanu. 

Kādi risinājumi? Kaut ko labāku par nemitīgu sabiedrības izglītošanu laikam būtu grūti izdomāt. Un tam noteikti jāatvēl pietiekami liels budžeta finansējums. Jo stāsts taču ir par cilvēku dzīvībām. Izglābjamām.

Top komentāri

vispār
v
Nevis starp noslīkušajiem ir arī labi peldētpratēji, bet absolūtais vairākums noslīkušo ir peldētpratēji un tikai daži ir peldēt nepratēji, kas ūdenī nokļuvuši kāda negadījuma rezultātā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē