Jo sasolīt var kaut vai zvaigznes no debesīm nonest kā mīļotai meitenei Jāņu naktī, taču vismaz vēlēšanu gadījumā svarīgi, lai solījumi būtu ne tikai reāli izpildāmi, bet arī lai paši solītāji zinātu, prastu, spētu "atprečot" to "naudu", par kuru pērk vēlētāju balsis.
Jau priekšvēlēšanu programmas pilnas ar vismaz konkrētajām partijām faktiski neizpildāmiem solījumiem. Piemēram, par Latvijas izstāšanos no NATO un tam sekojošu spēju nodrošināt politisku neitralitāti (Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums šādu neitralitāti taču praktiski izslēdz) vai rosinājums nacionalizēt privāto zemi zem daudzdzīvokļu namiem, ja šie zemes gabali nepieder dzīvokļu īpašniekiem, un kompensēt iepriekšējo zemes īpašnieku zaudējumus, nododot viņu rīcībā valstij piederošus zemes gabalus (katram skaidrs, ka valsts budžetā nav tādas naudas un valstij nav arī brīvu līdzvērtīgu zemes gabalu), vai ieviest divpartiju parlamentu "pašreizējās nelietderīgās daudzpartiju Saeimas vietā" ( kā vispār kāds iedomājas administratīvi noteikt, kuras tās pareizās, izredzētās divas partijas, kam ļauts būtu būt?!).
Gan jau nereālu, neizpildāmu solījumu pērles dzirdēsim arī priekšvēlēšanu diskusijās, kuru šoreiz, izskatās, būs īpaši daudz, jo to rīkošanā iesaistījušies ne tikai mediji, bet arī nevalstiskās organizācijas. Labi, zvaigžņu no debesīm solījumi katram viegli atšifrējami, par tiem var pat īpaši nesatraukties, toties papildu vērība būtu jāvelta tiem solījumiem, kur runa par konkrētām algas, pensijas, pabalstu vai finansējuma pieauguma summām konkrētām jomām un cilvēku vajadzībām – tad gan derētu tūdaļ pat apvaicāties: labi, bet kur tam ņemsiet naudu, kam atņemsiet? Un arī tad, ja seko jau daudzkārt dzirdētās frāzes par birokrātijas mazināšanu, efektīvāku valsts pārvaldi, tūdaļ jāprasa precizējums – kuri valsts pārvaldē lieki, kuras funkcijas ir tās, bez kā varam iztikt, cik lielu ekonomiju eiro izteiksmē gadā no tā varam iegūt? Ja iet uz lielo iestājeksāmenu, kam faktiski varam pielīdzināt vēlēšanas, tad pretendentiem uz 100 izredzēto vietām ir jābūt skaidrām atbildēm uz visiem šādiem jautājumiem. Ja nav spējīgi detalizēti pamatot savu piedāvājumu, tad tas arī ir tiešs apliecinājums, ka attiecīgais politiķis vai viņa pārstāvētā organizācija savus vēlētājus uztver kā ne īpaši gudrus un domājošus, kā nespējīgus analizēt, vērtēt solījumu realitāti. Proti, ka viņi, kā tautā saka, ķer uz muļķi savus potenciālos vēlētājus. Un to der ņemt vērā.
Irlielāmērāticams
vispār