Piekrītat?Mums privātā sektora pasūtījumu portfelis vispār ir neliels, esam koncentrējušies uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Bet, plašākā kontekstā raugoties, ir cilvēki, kuri Latvijā nopērk dzīvokli vai māju, lai viņiem būtu Šengenas vīza, bet ir citi, kuri šeit investē. Ar investīcijām nenoliedzami saistīta būvniecības nākotne. Eiro ieviešanai būs superpozitīvs efekts attiecībā uz investīciju piesaisti Latvijai. Pāreja uz eiro nozīmē, ka tirgus Latvijā kļūst drošāks, un tas ir vislabākais signāls investoriem. Neatkarīgi no tā, vai investori būvēs rūpnīcu vai biroju, būvniekiem būs darbs. Atgriežoties pie uzturēšanās atļaujām, tas ir politisks jautājums, par kuru jādiskutē politiķiem. 145 miljonus latu ar termiņuzturēšanās atļaujām valsts ir ieguvusi, bet, kā tas ietekmējis mūsu nacionālo identitāti, jāizvērtē.Būvniecības nozares uzņēmējs Dienai savulaik teica, ja gribētu paplašināt darbību, būtu grūti Latvijā atrast pat 200 darbinieku. Kāda ir jūsu pieredze, arī trūkst darbinieku?Šis uzņēmējs ir optimists, jo pat 20 speciālistu būtu grūti atrast. Problēma saistīta tieši ar speciālistu trūkumu. Patlaban Latvijā ir samērā liels bezdarbs, bet darba devēji nevar atrast darbiniekus. Liela daļa - protams, ne jau visi, - bezdarbnieku tieši tāpēc ir bez darba, ka viņiem nav profesijas, nav iemaņu, prasmju un pieredzes. Pēc mazkvalificētiem darbiniekiem pieprasījums ir neliels, turpretī speciālistu trūkst. Profesionāļiem, kas palikuši Latvijā, ir siltas, labas darbvietas, viņi deg par savām darbvietām un darba devēji deg par viņiem. Savukārt tie speciālisti, kuriem ir labas angļu valodas zināšanas, dodas uz ārvalstīm un tur spēj veiksmīgi konkurēt darba tirgū, bet jauno speciālistu sagatavošanas laiks Latvijā ir ilgs, it sevišķi inženiertehniskajā jomā.Latvijā izstrādāts reemigrācijas plāns. No uzņēmēja viedokļa raugoties, plaša reemigrācija ir iespējama?Par atgriešanās pabalstu? Nevajag mākslīgi radīt, kā mēdz teikt, vētrainas darbības iespaidu. Latvijā neatgriezīsies cilvēki, kuriem, ārvalstīs strādājot, klājas labi, tikai tāpēc, ka viņiem piedāvās atgriešanās pabalstu. Latvijā atgriežas galvenokārt tie, kuri ārvalstīs nav iedzīvojušies. Protams, ir izņēmumi, bet valdošā tendence ir tāda, kā minēju. Cilvēki aizbrauca prom no Latvijas tāpēc, ka ārzemēs varēja labāk nopelnīt, un viņi atgriezīsies tikai ar tādu pašu motīvu - ja te, Latvijā, varēs nopelnīt vairāk nekā citās valstīs.Tātad, kamēr Latvijas algas nevar konkurēt ar Rietumeiropas un Ziemeļvalstu algām, nevaram cerēt uz reemigrāciju?Nevaram. Bet kā lai mēs paaugstinām algas, ja mums iepirkumu konkursos tiek prasīta zemākā cena? Jāsaka gan, ka pamazām Latvijā tieši būvniecības nozarē algas kāpj un šī gada laikā lielākais cenu kāpuma rādītājs būvniecībā ir tieši darbaspēka izmaksas. Cenu nosaka pieprasījums - ja speciālistu trūkst, tad viņi var prasīt augstāku atalgojumu. Tas ir ierastais tirgus likums. Tomēr joprojām mūsu valsts algas - it īpaši speciālistiem - nevar konkurēt ar atalgojumu, kādu šādiem speciālistiem maksā Rietumeiropā un Ziemeļvalstīs.Darbinieku trūkums veicinājis to, ka Latvijas uzņēmumos ierodas viesstrādnieki?**Agrāk vai vēlāk viesstrādnieki Latvijā parādīsies. Par iebraukušajiem speciālistiem ir mazākā problēma - lai no kuras valsts viņi nāktu, jau ir ar savu kvalitātes izpratni un profesionālajām iemaņām. Sliktāk ir tad, ja sākam vest iekšā Latvijā lēto darbaspēku.
Visu interviju lasiet laikrakstā Diena otrdien, 8.oktobrī!