Putins un olimpiāde

Pats par sevi šis paziņojums nav nekāds pārsteigums, jo tikai retais pieļāva, ka Putins varētu atteikties no vēl sešiem gadiem Krievijas prezidenta postenī. Atsevišķi analītiķi gan pieļāva iespēju, ka Krievijas līderis varētu atgriezties valsts premjera krēslā, bet uz prezidenta amatu, līdzīgi kā 2008. gadā, tiktu virzīts kāds no viņa līdzgaitniekiem, tomēr tā bija tikai teorija, turklāt jau sākotnēji ļoti maz ticama.

Attiecīgi arī galvenā intriga palika, kad un kādos apstākļos tiks paziņots par Putina kandidēšanu, kas de facto ir sinonīms viņa palikšanai amatā līdz 2024. gadam.

Ar paziņojumu Krievijas prezidents tikmēr vilcinājās gandrīz vai līdz pēdējam brīdim. Priekšvēlēšanu kampaņa sākas jau decembra vidū, tāpēc gandrīz visi pārējie pretendenti par kandidēšanu jau bija paziņojuši pirms Putina. Starp kaut cik vērā ņemamiem spēlētājiem vienīgais izņēmums ir komunisti. Šīs partijas iekšienē ir izvērsušās diskusijas, vai nominēt prezidenta amatam savu ilggadējo līderi Genādiju Zjuganovu vai arī kādu no jaunās paaudzes politiķiem.

Pastāv aizdomas, ka Putina vilcināšanās bija saistīta ar vēlmi mazināt negatīvos noskaņojumus sabiedrībā, kādi varētu rasties sakarā ar Krievijas atstādināšanu no olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.

Diena, kad Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņems lēmumu Krievijas grandiozā dopinga skandāla lietā, bija zināma jau ilgi iepriekš, tāpēc domājams, ka, jau nākamajā dienā paziņojot par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, Putins jau iepriekš bija gatavs vai nu paziņot par "taisnības triumfu" (ja SOK lēmums pēkšņi izrādītos Krievijai labvēlīgs), vai arī novērst uzmanību no olimpiskās tēmas, kas Ņižņijnovgorodā tika pieminēta tikai garāmejot. (Putins paziņoja, ka Krievija olimpiādi neboikotēs.)

Vismaz Krievijā šāds plāns arī lielā mērā varētu vainagoties panākumiem, jo diskvalificēšanas no olimpiādes un dopinga skandāla vietā uzmanības centrā jau ir nonākusi 14. decembrī paredzētā Putina ikgadējā lielā preses konference, kuras laikā, kā tiek gaidīts, viņš nāks klajā ar savas programmas pamatnostādnēm, tostarp par valsts turpmāko ekonomisko politiku un Krievijas konfrontāciju ar Rietumiem. Savukārt tālākā perspektīvā aktuāls kļūs jau varas nodošanas jautājums, kas noteiktas apstākļu sakritības gadījumā var draudēt Krievijai pat ar nestabilitātes periodu pēc sešiem gadiem.