Ne uzsildīti skandāli, ne izmērāma darbība ar mīnusa zīmi varas partijas no skatuves noslaucīt nevar, bet jaunās politikas solītājiem varu tik vienkārši nesola. Bez daudziem maziem faktoriem izšķirošais visdrīzāk ir varas partiju reālu aizstājēju neesamība, ko vēlētājs, kuram ir tikai viņa viena balss, laikam jau jūt ar muguras smadzenēm.
Nevis ar prieku vai vilšanos, bet, racionāli vērtējot Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) reitinga izmaiņas, ir skaidrs, ka nekādu graujošu ietekmi Rīdzenē sarunātā publicēšana un nemitīgā apspriešana pēdējos četrus mēnešus uz atbalstu zaļzemniekiem nav izraisījusi. Kritums no 15,5 procentiem jūnijā uz 11,7 procentiem septembrī neatspoguļo ne šoku, ne novēršanos, ne noslaucīšanu no politiskās skatuves.
Kāpēc tā? To noteikti sev uzdodu ne tikai es, kas, atklāti sakot, kā reāliste cerēju vismaz uz varas nobīšanos un "pašsapurināšanos" (un šim nolūkam katrs līdzeklis svētīgs), bet arī jauno politisko spēku pārstāvji, kuri cerēja, ka varas partijas līderu "atmaskošana" nozīmēs tūlītēju pieprasījumu pēc jaunas politiskās elites vai vismaz ZZS vēlētāju nolīšanu pa pakšiem. Tā vietā ZZS pašapmierināti izbauda varas augļus, šiverējot pa valsts kapitālsabiedrībām, un klusiņām spriež, kā labāk pārdalīt pirmos numurus dažādos vēlēšanu apgabalos, piemēram, vai premjeram Kučinskim labāk startēt kā pirmajam Rīgā vai tomēr Vidzemē.
Vai nu publiskotais nav bijis pārsteidzošs, vai sarunātajam trūcis konkrētības izmērāmu seku izskatā, vai tas nav izcēlies uz citu varas partiju pēdējos gados sastrādātā fona. Ticamākais, ka 3,8 procentu kritumā, ko četros mēnešos piedzīvojusi ZZS, ir gan vēlētāju "atslābuma" efekts, gan nepatika pret skandāliem kā tādiem, bet, neaizmirstot, ka zaļie zemnieki ir valdības ietekmīgākā partija, tur noteikti atspoguļojas arī dusmas pret šīs valdības nemitīgo nodarbošanos ar sīku sabiedrības tracināšanu, paziņojot par absurdiem lēmumiem, tad tos skaidrojot, tad mainot. Neaizmirsīsim, ka ZZS pārstāv gan par nodokļu politiku atbildīgā finanšu ministre, gan sāpju nozares – veselības – ministre, gan premjers, kuram tradicionāli ir jāatbild par visu valdības darbu, un pārliecinoša un stingra lēmumu argumentācija un, galvenais, turēšanās pie tiem nav Kučinska stiprā puse.
Taisnība, ka ir zināmas visas partijas, kuras piedalīsies nākamajās Saeimas vēlēšanās (jo likumā noteiktais termiņš, kādā jaundibināta partija var startēt vēlēšanās, nesen pagāja). Bet nav zināmas iespējamās kombinācijas, kādās šīs partijas varētu startēt, ja izvēlēsies veidot kopīgus kandidātu sarakstus. Tādas versijas ir vairākas, pilnīgas konkrētības par to vēl nav, bet pilnīgi skaidrs ir, ka šāda spēku konsolidācija ietekmēs šo un citu partiju reitingus.
Turklāt atsevišķu partiju izšķiršanās veidot kopīgus vēlēšanu sarakstus nebūt nenozīmē, ka atsevišķo partiju esošos reitingus var matemātiski saskaitīt un vēl pareizināt ar dažādiem "plus" koeficientiem, obligāti iegūstot vērā ņemamu reitinga un līdz ar to arī vēlēšanu izredžu kāpumu. Ja tas būtu tik vienkārši, partiju polittehnologi mēnešiem ilgi nekostu visos pirkstos, testējot, kurš mazāk sāp.
zvirbulēns