Nav noslēpums, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms, kas bija iecerēts kā atbalsts tieši iesācējiem mazajā biznesā, izpelnījies kritisku vērtējumu. No Finanšu ministrijas bieži izskanējušas norādes, ka pieredzējuši biznesa vides spēlētāji MUN izmanto nodokļu optimizēšanai, MUN režīmā liekot pāriet saviem darbiniekiem. Uz šo pārmetumu fona Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas līmenī tika aizsākts veidot jaunu normatīvo regulējumu, kas noderētu par atbalstu iesācējuzņēmumiem.
Jācer, ka šī ļoti vajadzīgā normatīvā regulējuma izstrādāšana notiks raiti un neiekritīs birokrātijas lamatās. Turklāt ierēdņu vides cilvēkiem nebūtu pamata apgalvot, ka ar iesācējuzņēmēju atbalstam paredzētu dokumentu izstrādi var nesteigties, jo par biznesa veidošanu īpaši daudzi nemaz neprāto. Šāda pārliecība – ak, kurš gan šodien vēlas veidot savu uzņēmumu – tomēr neatbilst visas sabiedrības noskaņojumam.
Vēlamākā profesija to iedzīvotāju skatījumā, kuri ir vecumā no 18 līdz 55 gadiem, ir sava uzņēmuma vadītājs. To kā savu sapņu profesiju norādīja 25% aptaujāto pētījumā, ko aprīlī veica TNS sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes. Otro vietu ar ievērojami zemāku rādītāju – tikai 6% – dala trīs profesijas – ārsts, zinātnieks un inženieris –, trešajā vietā ar 5% ierindojas modes un interjera dizainers. Pētījums rāda, ka uzņēmēja gēns Latvijā tomēr ir ļoti dzīvotspējīgs.
Lursoft dati par jaunu uzņēmumu dibināšanu liecina, ka vienā aprīļa nedēļā Rīgā reģistrēti 135 uzņēmumi, Pierīgā – 59, turklāt jauni uzņēmumi izveidoti arī reģionos – Kurzemē reģistrēti 17 uzņēmumu, tikpat arī Latgalē, par vienu mazāk – 16 uzņēmumu – Zemgalē, 12 – Vidzemē. Lursoft dati gan arī atklāj, ka jau kopš 2011. gada ik gadu reģistrēto uzņēmumu skaits mazinājies, tāpēc vēl jo vairāk vajadzīgs saprātīgs reālajai situācijai atbilstošu normatīvo dokumentu kopums, kas iesācējuzņēmumam ļautu sakopot spēkus, atsperties lidojumam un attīstīties par spēcīgu darba devēju.
Protams, ne visiem tas izdodas. Ne mazums jaunizveidotu uzņēmumu darbu pārtrauc jau pirmajā pastāvēšanas gadā. Tomēr ir arī tādi, kas kļūst par vērā ņemamiem nozares spēlētājiem ja ne starptautiskā vai visas valsts, tad vismaz sava reģiona mērogā. Ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis turas ap 9% un ne mazums enerģisku un erudītu cilvēku mūsu valsti ir atstājuši, arī reģionāli nozīmīgs uzņēmums ir ieguvums Latvijas ekonomikai.