Ja raugās no lietotāju viedokļa, tad arī līdz šim Facebook ar satura pārbaudēm īsti labi negāja. Reizēm tika dzēsti ieraksti, piemēram, par grāmatām, kuri bija korekti formulēti un kuros nebija nekā nepatiesa vai neētiska. Vienlaikus pa šīs sociālās platformas plašumiem brīvi dzīvojās diskutablu komercpiedāvājumu popularizētāji, no kuriem uzmanīties aicināja patērētāju tiesību sargi. Līdz ar to apgalvot, ka līdz šim Meta sociālās platformas bija prasmīgi sakopti parki, kas tagad pārvērtīsies par mežonīgiem džungļiem, tomēr nevar.
Vienlaikus ir vērts uz sociālo platformu lomu paraudzīties plašāk. Iegaumēšanas vērta ir atziņa, ko intervijā žurnālam SestDiena paudusi politoloģe Žanete Ozoliņa – par atšķirīgajiem "burbuļiem", kuros "dzīvo" sociālo platformu lietotāji, un to, ka politiķi elektorātu vairs nevar sasniegt tādā veidā, kā tas bija senāk, kad "cilvēki lasīja vienu avīzi un skatījās vienas un tās pašas televīzijas programmas". (Vakardienas politika vairs nedarbojas, SestDiena, 3.–9. janvāris.)
Vērsties pret sociālajām platformām, protams, nav gudri. Jāatceras, ka daudzi uzņēmēji, kuri savulaik ir vērsušies pret e-komerciju, pakalpojumu digitalizāciju, virtuālo saziņu ar sadarbības partneriem, attālinātu darbu un citām moderno tehnoloģiju pavērtajām iespējām, ātrāk vai vēlāk bijuši spiesti atzīt, ka viņus apsteiguši konkurenti, kuri digitālos risinājumus izmantojuši prasmīgāk, jo saskatījuši tajos nevis draudus vecajai kārtībai, bet jaunus attīstības virzienus. Līdzīgi gājis arī tiem politiķiem, kuri ignorējuši nepieciešamību uzrunāt elektorātu virtuāli.
Jāapzinās arī, ka sociālās platformas nodrošina iespēju informāciju publiskot ļoti ātri un šai operativitātei līdzi netiek neviens cits formāts, pat ne sabiedriskie mediji (un nav runa tikai par Latviju). Tomēr nevajadzētu ignorēt būtisku, ar sociālajām platformām saistītu problēmu, ko Meta centās mazināt tieši ar faktu pārbaudītājiem. Respektīvi, sociālajos tīklos publicēt var jebko, un nav tādas redakcionālās satura izvērtēšanas, kāda ir tradicionālajos medijos.
To ņemot vērā, tomēr ir vērts lasīt avīzes, žurnālus un tos interneta portālus, kuriem ir savas redakcijas, skatīties televīziju, klausīties radio un nenorobežot sevi no pārbaudītas informācijas ārpus viena sociālās platformas "burbuļa".