Laika ziņas
Šodien
Migla
Administratīvais aparāts ir pārtapis galvenokārt par kūrortu pensionētiem politiķiem

Spēles ar apvienotās valsts ideju

Kārtējā vizītē 17. un 18. jūlijā Krieviju apmeklēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Vizītes laikā Lukašenko ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsprieda abu valstu tālākas integrācijas iespējas tā dēvētās apvienotās valsts ietvaros.

Vienošanās par Krievijas un Baltkrievijas apvienotās valsts izveidi tika parakstīta vēl 90. gadu beigās un paredz politiski un ekonomiski cieši integrētas savienības izveidi, ieskaitot vienotu valūtu, parlamentu un prezidenta posteni, kuru abu valstu līderi ieņemtu rotācijas kārtībā. Vienlaikus vienošanās pēc būtības ir tikai nodomu deklarācija, jo nekādi termiņi tajā nav minēti, bet par katru jautājumu paredzēts risināt atsevišķas sarunas.

Katra no pusēm integrāciju arī saprata atšķirīgi, un rezultātā projekts sāka buksēt. Lai arī tika panāktas vienošanās atsevišķās jomās un izveidota daļa administratīvo struktūru, vērā ņemama tālāka virzība nav notikusi. Savukārt administratīvais aparāts ir pārtapis galvenokārt par kūrortu pensionētiem politiķiem un vietu, kur neskaidrā virzienā pazūd gana prāvas naudas summas. Galvenā ieguvēja no šā projekta parādīšanās izrādījās Baltkrievija, jo Lukašenko lielā mērā uz potenciālās apvienošanās rēķina pamanījās izkaulēt ievērojamas subsīdijas valsts ekonomikai. Tiek lēsts, ka atsevišķos gados Maskavas atbalsts sasniedza pat 23% no Baltkrievijas IKP un ka tieši Krievijas subsīdijas ir galvenais iemesls, kamdēļ Lukašenko ir izdevies saglabāt daudzus padomju ekonomiskā modeļa elementus.

Paralēli Maskavai gan sāka rasties aizvien vairāk pretenziju, jo Minska ne tikai nesteidzas ar tālāku integrāciju, bet arī veiksmīgi atvaira visus Krievijas mēģinājumus iegūt daļas stratēģiski svarīgos Baltkrievijas uzņēmumos. Minska sāka arī pati savus ģeopolitiskos manevrus, cenšoties lavierēt starp Krieviju, Ķīnu un Eiropas Savienību (ES), kā arī atteicās atbalstīt vairākas Maskavai svarīgas iniciatīvas.

Baltkrievijā ne bez iemesla baidās, ka tālākas integrācijas gadījumā Krievija viegli pārņems pilnīgu kontroli pār tās ekonomiku, kas novedīs arī pie politiskās patstāvības zaudēšanas. Šā iemesla dēļ tiek mēģināts diversificēt ārējo ekonomisko sadarbību, mazinot iespaidīgo atkarību no Krievijas, kuras daļa Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā pārsniedz 50%.

Maskava savukārt nav noskaņota turpināt finansēt šādus centienus un vispār ir sākusi pārskatīt attiecības ar bijušās PSRS valstīm, vadoties pēc principa, ka apmaiņā pret skaistiem vārdiem subsīdiju vairāk nebūs. It īpaši no Minskas tiek gaidīti daudz taustāmāki lojalitātes apliecinājumi.

Lukašenko, protams, cenšas nepadoties un saglabāt kā subsīdijas, tā rīcības brīvību. Šā iemesla dēļ arī konkrētās sarunas, kas notika Sanktpēterburgā, noslēdzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Vienlaikus jau pati apvienotās valsts tālākas integrācijas aktualizēšana nozīmē, ka Baltkrievijas prezidenta izvēles iespējas ir ierobežotas. Jautājums ir tikai par piekāpšanās mērogiem.​

Top komentāri

Tavs vārds
T
Nu, Batjka kā jau kolhoza direktors, vienmēr ir pratis iekārtoties.
Gudrinieks
G
Tur lielākā problēma ir, ka Lukašenko taisās valdīt līdz pavisam sirmam vecumam, un pēc tam vēl varu savam dēlēnam Koļam atdot. Ja rēķina, ka Koļam šobrīd ir 17, bet ātrāk par kādiem 35 par prezidentu kaut kā nepieklājīgi, tētuks rullēs vēl gadus 15-20. Veselība atļauj. Savukārt Lukašenko vadībā Baltkrievija nekur citur, kā Krievijā nonākt nevar. Eiropā Koļas tētis nafig nevienam nav vajadzīgs, varu atdot viņš negrasās, bet mūžīgi šitā tēlot partizānu arī nevar. Un kad krievi viņam stiprā balsī uzprasīs, kurā pusē tad viņš īsti ir, Koļas tētim atliks nolaist ausis un sākt mīlēt Krieviju.
rekur
r
Interesants novērojums. Baltkrievijā ir viss. Paši ražo maksimāli visu iespējamo. Pārtiku, drēbes, mēbeles, elektrotehniku, pašiem sava veļasmašīna, ledusskapis, gāzes plīts, pulksteņi, labs alkohols,konditoreja, zāles, trikorāža. Laba būvniecība. Bet bagātības nav. Visi dzīvo ļoti,ļoti pieticīgi...
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1164

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bankas sabrukuma mācība(5)

Pēdējā laikā ziņās par finanšu sektoru dominē divas tēmas. Pirmā tēma ietver mudinājumus iedzīvotājiem ieviest aizvien jaunus digitālos risinājumus finanšu darījumu veikšanai. Otrā tēma ir saistī...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē