Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
Nav atbildes, kādi kritēriji liek izvēlēties tieši 5%

Tiesiskās paļāvības zudums

Notikumi šaubīgu līdzekļu plūsmas apkarošanā caur Latvijas komercbankām patiešām attīstījušies strauji. Pagājušajā nedēļā Finanšu sektora attīstības padome atbalstīja čaulas kompāniju aizliegšanu cerībā panākt mūsu valsts finanšu sektora ilgtspējīgumu un reputācijas atjaunošanu. Nākamajā nedēļā šo jautājumu varētu skatīt valdība, aiznākamajā – Saeima, un jau maijā šī norma varētu stāties spēkā.

Iepriekš attiecībā uz čaulas uzņēmumu klātbūtni banku sektorā bija domāts atstāt kaut kādu "procentuālu rezervi", taču tagad bankām vajadzēs iztikt bez tās. Ja runājam par vispārēju ekonomisko plānošanu, nav pilnīgi nekādu šaubu, ka čaulas kompāniju īpatsvaram būtu jābūt apaļai nullei, taču šaubas rodas no neprātīgās steigas jautājuma izlemšanā un pārāk īsajiem termiņiem, kas bankām tiek doti sava biznesa pārveidošanai. Nav saprotams, kāpēc vēl pirms 13. februāra, kad sākās šķēpu laušana ap ABLV banku, šai tēmai netika veltīta nekāda vērība, taču tagad izvērtusies jezga, kas liek arī uzdot jautājumu, cik tiesiskā valstī dzīvojam.

Šodien pēkšņi aizliedz kaut ko vienu, rīt tikpat negaidīti kaut ko citu.

Precedents tam jau ir. Slikts piemērs ir alus tirgošanas aizliegums lielajās PET pudelēs, lēmumu pieņemot ar nepilna gada pārejas periodu, tādējādi alus ražotājiem radot zaudējumus saistībā ar iepriekšējos gados veiktajām investīcijām pudeļu pildīšanas līnijās.

Atgriežoties pie bankām un to biznesa, nav skaidras atbildes, kādi kritēriji liek izvēlēties tieši 5% nerezidentu īpatsvaru komercbanku noguldījumos. Kāpēc, piemēram, ne 10% vai 12%? Finanšu un kapitāla tirgus komisijas statistika liecina, ka vairāk nekā 15% noguldījumu Latvijas komercbankās pērn bija no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, tātad zemēm, kas sabiedrības labklājības un tiesiskuma ziņā tiek uztvertas kā etalons. Protams, arī šeit ir zemes, kur biznesam ir iespējams "ofšorizēts" piesitiens, arī eirozonā ietilpstošās Kipra, Luksemburga vai Nīderlande. Vienotas valūtas zona tika dibināta ne tikai tādēļ, lai valstu savstarpējā tirdzniecība kļūtu vieglāka, bet arī lai nodrošinātu brīvāku kapitāla kustību. Ir skaidrs, ka tik īsā laika periodā bankām savu biznesu pārstrukturēt ir pagrūti, ja ne neiespējami. Tiesa, arī pašām bankām nevajadzētu stiept gumiju, ja vien tās patiešām savu biznesu Latvijā grib turpināt. Savukārt administratīvu lēmumu pieņemšana tomēr būtu jābalsta uz tiesiskās paļāvības principu, jo nevar būt, ka vēl pirms pāris mēnešiem tas vai cits biznesa modelis valstī tika akceptēts, bet tagad tiek dotas nedēļas, lai to pārtrauktu un radītu kaut ko jaunu.

Top komentāri

Vai viņš tomēr drīkst
V
Vai noziedzīgu darbību veicēji arī drīkst cerēt uz tiesisko paļāvību? Pēc raksta satura iznāk, ka drīkst vismaz uz kādu laku...
bandīts
b
Tiešām, kas par cūcību!!! Sēžam midzenī, dzeram, plānojam nākamo darbiņu, te uzreiz operatīvā grupa laužas iekšā un baksta automātus degunā!!! Kur ir demokrātija??? Kur tiesiskā paļāvība???
atslēgas vards
a
Trukst ilgtermiņa domāšanas, plānošanas. Tikai 'ugunsgrēku dzēšāna' itin visā šīs valsts pārvaldē. Uz sitiena pateikt ka tas ir noziedzīgi, ja vēl vakar nebija, ka Kases aparati ir slikti, ja vēl vakar bija labi utt
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē