Uguns un dusmas

Grāmata satur virkni skandalozu apgalvojumu un vērtējumu, tajā skaitā atklāti tiek apšaubīta ASV 45. prezidenta garīgā veselība un atbilstība ieņemamajam amatam. Trampa oponentu nometne šos secinājumus, protams, uzņem ar sajūsmu, un tie tiek masveidā tiražēti plašsaziņas līdzekļos, domājams – lielā mērā tāpēc, ka ASV Konstitūcijas 25. labojums, kas ļauj atstādināt valsts prezidentu no amata viņa nespējas pildīt savus pienākumus dēļ, ir palikusi būtībā vienīgā, lai arī niecīgā iespēja Trampa neitralizēšanai. Protams, ja vien viņš pats nepieļaus kādu liktenīgu kļūdu.

Neraugoties uz visiem centieniem, nav izdevies atrast vērā ņemamus pierādījumus apgalvojumiem, ka Krievijas darbības būtu ietekmējušas ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus vai ka Tramps būtu saistīts ar Kremli. Lai arī šīs tēmas joprojām tiek plaši izmantotas ASV iekšpolitiskajās cīņās, tāpat apsūdzības ir izrādījušās jūtams trieciens Trampa tuvāko līdzgaitnieku lokam, impīčmentam ar tām acīm redzami nepietiks. Tāpat Tramps, neraugoties uz virkni piekāpšanos, ir spējis sakārtot savas aizsardzības līnijas un aizvien biežāk pāriet pretuzbrukumos, to skaitā atkal ir aktualizēti viņa bijušās konkurentes Hilarijas Klintones pagātnes grēki.

Ne mazāk būtiski, ka Trampa prezidentūra vismaz pagaidām ir sekmīga ekonomiskajā ziņā.

Tiek lēsts, ka 2017. gadā Savienoto Valstu ekonomika ir pieaugusi par vairāk nekā trim procentiem, un, lai arī ievērojama daļa izaugsmes ir mantojums no iepriekšējiem gadiem, vēlētāju acīs tā asociējas galvenokārt ar Trampu.

Tāpat ASV prezidents pagājušā gada nogalē guva pirmo nopietno iekšpolitisko panākumu, panākot savas nodokļu reformas apstiprināšanu ASV Kongresā. Kritiķi gan apgalvo, ka reformas dēļ vēl vairāk palielināsies jau tāpat grandiozais valsts parāds, tomēr vēlētājus šis jautājums interesē nesalīdzināmi mazāk par iespēju maksāt jūtami mazākus nodokļus.

Neraugoties uz faktu, ka kopējā situācija ir nelabvēlīga Trampam – gan zaudētās reputācijas un izrietošo zemo reitingu dēļ, gan dēļ nepieciešamības atteikties no virknes savu iepriekšējo solījumu un pieņemt politisko oponentu pozīcijas, it īpaši ārpolitikā, ASV prezidents ne tikai nav kapitulējis, bet pat ir paziņots, ka viņš plāno kandidēt arī 2020. gada vēlēšanās. Trampa oponentu arsenāls tikmēr ir gandrīz izsmelts, bet laiks nestrādā viņu labā. Attiecīgi nepavisam nav izslēgta iespēja, ka ilgtermiņā uzvarētājs izrādīsies tieši Tramps.