Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina par to, ka Latvija uz Eiropas Savienības (ES) fona ir pa vidu starp Ziemeļvalstīm, kur situācija satiksmē ir drošāka, un valstīm ES dienvidaustrumos, kur tā ir bēdīgāka.
Tomēr pēdējā laikā mūsu reģiona ziņu plūsmā visai pamanāmas ir vēstis par tādiem satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti pasažieru autobusi. Tā, piemēram, "Apgāžoties autobusam, Smiltenes novadā cietušas vairākas Rīgas jaunās basketbolistes" (LETA, 4. augusts) un "Igaunijā pasažieru autobusam ietriecoties stāvošā kravas auto, 29 cietušie" (LETA/ ERR, 28. jūlijs).
Ziemā ziņas par negadījumiem, kuros iesaistīti pasažieru autobusi, liktu vērst uzmanību uz klimatiskajiem apstākļiem, autoceļu uzturēšanu un redzamību, taču vasarā ir citādi.
Protams, ceļu satiksmes negadījumi gadās visur, kur vien ir autotransports. Tomēr vēstis par negadījumiem, kuros iesaistīti pasažieru autobusi, apvienojumā ar ziņām par šoferu trūkuma dēļ atceltajiem reisiem rada bažas, vai pasažieru pārvadājumos nav iestājusies dziļa šoferu trūkuma krīze. Un, ja ir dziļa krīze, tad kāds ir risinājums?
Autobusu šofera darbs ir ārkārtīgi atbildīgs un prasa labas komunikācijas prasmes, taču XXI gadsimtā neierindojas prestižāko arodu vidū. Gan nozares, gan konkrētas profesijas prestižu var mēģināt paaugstināt ar mērķtiecīgām popularizēšanas kampaņām, taču šādas kampaņas ne vienmēr dod gaidīto rezultātu. Turklāt, ņemot vērā Latvijā un citur Eiropā pastāvošās demogrāfiskās tendences, daudzās jomās aizpildīt vakances kļūs aizvien grūtāk tādēļ, ka no darba tirgus aiziet vairāk senioru, nekā ir tie jaunieši, kuri savas darba gaitas sāk.
Līdz ar to aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai mūsu valstī politiskā līmenī vispār tiek domāts, ko iesākt, ja daudzās nozarēs darbinieku trūkums kļūs tik jūtams, ka to nevarēs vairs uzskatīt par nozares iekšējo problēmu.
Protams, ir jomas, kurās tehnoloģiju attīstība jau tagad ļauj iztikt ar mazāku skaitu darbinieku, nekā tas ir bijis iepriekš. Tā tas ir gan ražošanā, gan būvniecībā, gan tirdzniecībā, gan klientu konsultēšanā. Taču pašvadoši autobusi pa Latvijas autoceļiem vismaz vēl tuvākajā laikā neripos. Iespējams, nākotnē biežāk skanēs ierosinājums pasažieru transporta jomā masveidā iesaistīt viesstrādniekus, taču daļai mūsu sabiedrības pret viesstrādniekiem tādos amatos, kuros jākomunicē ar cilvēkiem, ir skeptiska attieksme.