Tagad, Saeimas vēlēšanām tuvojoties, aizvien plašāk vērojama tendence pretstatīt vecos un jaunos politiskos spēkus, ar vecajiem saprotot tos, kuri jau bijuši pie varas, un ar jaunajiem – tos, kuri pie varas valstī līdz šim nav tikuši.
Sociālo tīklu vidē populārā frāze, ka Saeimas vēlēšanu dienā vecākās paaudzes radiniekiem, kā arī pensijas gadus sasniegušajām kaimiņienēm jāatņem pases, lai senioru paaudze nenobalsotu par t. s. vecajiem politiskajiem spēkiem, vērtējama kā absurda, jo, pirmkārt, ikvienā paaudzē ir gan domājoši un gudri cilvēki, gan arī cilvēki, kuri iet populistu manipulāciju pavadā. Un, otrkārt, nav jau tā, ka Latvijā vēlētāju politiskās simpātijas dalītos tikai un vienīgi pēc gadu skaita.
Nu nav mūsu valstī tā, ka pensionāriem būtu savi politiskie favorīti, vidējai paaudzei – savi un jauniešiem – atkal savi.
Piemēram, pensionāru sarunās ir dzirdētas gan nesatricināmas politiskās simpātijas pret latviski nacionālajiem politiķiem, gan arī citāds redzējums – noturīgs atbalsts tiem politiskajiem spēkiem, kuri akcentē ekonomiskās, nevis nacionālās vērtības.
Kopumā politiskās simpātijas ietekmē ļoti daudzi un dažādi faktori, to vidū mūža gaitā gūtā pieredze, izglītības līmenis, profesionālā vide, finansiālā situācija, ģeogrāfiskā dzīvesvieta, subjektīvie priekšstati par to, kādām īpašībām jāpiemīt politiķiem, un tamlīdzīgi.
Patiesībā lielais nezināmais šobrīd ir tas, par ko balsos cilvēki, kuru politiskajai gaumei atbilst tāds politiskais spēks, kas iestājas par eiropeiskām un demokrātiskām vērtībām. Teorētiski tā ir Vienotības, tagadējās Jaunās Vienotības, niša, taču LTV rādītie SKDS gatavotie reitingi par partiju popularitāti jūlijā rādīja visai niecīgu šī politiskā spēka reitingu. Arī cits politiskais spēks, kas arī pretendē uz eiropeisko un moderno vērtību sargātāju godu – Attīstībai/Par –, pagaidām nevar lepoties ar milzīgu popularitāti. Jādomā, ka cīņa par to vēlētāju, kuri nedomā kategorijās – jaunie pret vecajiem –, bet orientējas pēc citiem kritērijiem, balsīm vēl tikai gaidāma.
TrollisJT