Mūsu valstī ar liela mēroga e-sistēmām arī iepriekš nav veicies īpaši labi. Savulaik ambiciozi pieteiktā vietne Skolas. lv nenesa cerētos ieguvumus izglītības jomā, un par to, ka E-veselība ne vienmēr ir funkcionējusi tik raiti, kā gribētos, ir izteikušies šīs sistēmas lietotāji.
Arī šībrīža "slavenība" – Latvija.lv – nekad nav izcēlusies ar ērtumu lietotājiem, un, piemēram, lai, iegūtu datus par savu pensijas uzkrājumu, ir, formulējot vienkārši, liela ņemšanās.
Turklāt traģikomiski ir tas, ka bankas, veikali, lidsabiedrības, autobusu un vilcienu kompānijas, kā arī naktsmītņu rezervācijas platforma uz norādīto e-pasta adresi informāciju spēj atsūtīt bez sarežģījumiem, bet valsts portāls – ne.
Rodas iespaids, ka privātais sektors cenšas noturēt klientus un tādēļ rūpējas par viņu informēšanu, bet valsts sektors iedzīvotājus kā klientus neuztver, uzskatot, ka serviss jāpieņem tāds, kāds tas ir. Tas savukārt liek secināt, ka kvalitāte un uz klientu ērtībām patiesi orientēts process iespējams vien tur, kur pastāv reāla konkurence. Ja kāda zīmola internetbanka darbosies slikti, tad gan privātpersonas, gan juridiskās personas aizies pie citas bankas. Ja slikti darbojas publiskā sektora serviss, tad nākas pieciest, un reizēm tiešām šķiet, ka publiskais sektors konkurences neesamību un citas alternatīvas nepastāvēšanu izmanto ja ne ļaunprātīgi, tad savtīgi gan.
Taisnības labad gan jānorāda, ka tā ir ne tikai Latvijas problēma. Par publiskā sektora servisu ir sūdzējušies dažādu valstu, arī Eiropas Savienības veco dalībvalstu iedzīvotāji.
Tomēr saistībā ar portālu Latvija.lv ir jāpiemin vēl kāds aspekts, kas būtu jāņem vērā valsts amatpersonām, un šis aspekts attiecas uz iedzīvotāju atšķirīgajām digitālajām prasmēm. Ir jaunā paaudze, kas virtuālajā vidē jūtas ļoti ērti. Ir uzņēmēji, kas pateikuši, ka pirmspandēmijas laika apjomīgos tēriņus par liela biroja uzturēšanu neveiks vairs nekad, jo tehnoloģiju attīstība darbiniekiem ļauj strādāt jebkur un biznesā galvenais ir finansiālais rezultāts. Ir starptautisku projektu organizatori, kas projektus veiksmīgi koordinē digitālā formātā.
Taču tepat, līdzās ir pensionāru vecumu sen sasnieguši seniori, kuriem e-paraksts ir svešs un pat interneta lietošana nav ierasta. Mūsu sabiedrībā jau tāpat ir liela nevienlīdzība un sašķeltība. Valsts iestādēm nevajadzētu sabiedrību šķelt vēl vairāk, liekot justies atstumtiem tiem cilvēkiem, kuri nevarēs vienkārši pieslēgties portālam Latvija.lv.