Ņemsim par piemēru kaut vai valdības partiju pārstāvju nemitīgi apliecinātās rūpes par valsts iedzīvotāju sociālo nodrošinātību. Pēc ilgām diskusijām nupat palielināja sociālo nodokli mikrouzņēmumos strādājošajiem (iepriekš tas bija iekļauts 9% maksājumā no uzņēmuma apgrozījuma), tāpat "piesprieda" nepilnas slodzes darbiniekiem pāreju uz sociālā nodokļa maksājumu kā no pilnas algas. Nemitīgi tiek izdomātas dažādas jaunas kontroles, pārbaudes, atskaites, kas ir kā valsts regulējošās lomas pieauguma un arī neuzticēšanās cilvēkiem apliecinājums. No tā izriet arī negatīvas sabiedrības attieksmes veidošanās pret tiem, kas turīgāki vai darba devēji (atcerēsimies arī deputātes Barčas nesenos izteikumus par uzņēmējiem).
Nupat finanšu ministre ierunājusies par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. To it kā iesaka Pasaules Banka, taču kaut kā nav manāms, ka Latvijā valdošo aprindās kāds spirinātos pretī, sakot, ka tas neatbilst to īstenotajai labējai politikai. Agrāk šādus iebildumus vēl varēja manīt, beidzamajā laikā vairs ne. Valsts budžeta pieņemšanas gaitā galvenās diskusijas bija par to, kā naudu pārdalīs un tērēs, nevis pelnīs. Kur te labējums?
Protams, ar to negribu teikt, ka pašvaldību parādos dzenošie Rīgas vadoņi pēkšņi būtu labējāki. Tā arī nav. Šķiet, ka kreisuma slimība pārņēmusi visus, tikai vieni to atzīst, bet citi maskējas aiz labējuma izkārtnēm. Jo kreisa politika acīmredzot ir drošāks ceļš uz vēlētāju sirdīm, nekā ja runātu, ka viss katra paša rokās, ka vispirms jānopelna, tad varēs dalīt, ka jāstimulē uzņēmējdarbība, privātā iniciatīva utt.
Jā, var iebilst, ka arī tas rūp politiķiem, taču praksē redzam, ka ne prioritāri. Pat par kārtējo "veiksmes stāstu" pozicionētais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums attieksies tikai uz tiem jaunajiem uzņēmumiem, kuri piesaistīs kvalificēta riska kapitāla investoru vismaz 30 tūkstošu eiro ieguldījumu tā pamatkapitālā katrā atbalsta pieteikuma iesniegšanas gadā. Visi citi lai ķepurojas paši, ja nu ir tik pārgalvīgi, ka "lien" uzņēmējdarbībā, nevis kur piesakās par darba ņēmēju.
Vārdi un darbi
Tradicionāli Latvijā pieņemts krievu vēlētājus pārstāvošās partijas (Saskaņa un atsevišķas citas) uzskatīt par kreisām, bet uz latviešu vēlētājiem orientētās, un jo īpaši tās, kuras šobrīd veido valdību, – par labējām. Šāds dalījums, protams, nesaskan ne ar kādām politikas teorijām, jo balstīts nevis deklarētās vai īstenotās politikas vērtējumā, bet gan pašu partiju publiskajā pozicionējumā. Taču tā ir iegājies, un diez vai daudz ir tādu, kuri ikdienā aizdomājas, cik labējas reāli ir tās "labējās" partijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.