Vēlēšanas nav loterija

Jo laicīgāka būs izvēle, jo lielāka varbūtība, ka tā būs labi pārdomāta, izsvērta, nevis emociju vadīta. Un, ja arī laikā līdz vēlēšanām domas par labāko savas balss pretendentu mainīsies, arī nekas traks – galvenais, lai tā nav pēdējā brīža izvēle, kas tad var būt spontāna, emociju diktēta, paļaujoties vien uz labo iespaidu no reklāmām vai kādā vienā no priekšvēlēšanu raidījumiem redzēto, kas faktiski būtu nevis paša pretendenta, bet reklāmas vai raidījuma veidotāju, filmētāju nopelns.

Vēlēšanas nav loterija, kur lozi velk uz labu laimi. Vēlēšanas nav arī pastaiga pa labirintu, kur, ieejot strupceļā, ir iespēja doties atpakaļ meklēt labāku izvēli, tātad tūdaļ pat labot savas kļūdas. Mēs ievēlam konkrētas personas vienreiz pa daudziem gadiem un atsaukt savu balsi nevaram, lai arī kā varbūt kādam gribētos. Jā, varbūt Latviju pārstāvošajam deputātu astotniekam nav milzu svars uz citu fona, taču nav arī tā, ka galīgi nebūtu iespējas ko ietekmēt. Ja izvēlēsimies tos, kam laba reputācija, spožs prāts un spējas būt pamanāmiem un citus pārliecināt, būs arī lieli un mazi rezultāti no viņu darba. Ja kļūdīsimies izvēlē, atkal maksāsim ar to, ka pašiem būs kauns par to.

Sarakstus iesniedz partijas, bet skaidrs, ka šajās vēlēšanās vairāk nekā jebkurās citās balsosim par personību, ko būsim izvēlējušies par cienījamāko, pat neatkarīgi no tā, cik augstu vai zemu reitingu skalā ir viņa vai viņas pārstāvētā partija.

Kā vērtēt, kuri būtu viscienīgākie pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā? Labākās izvēles priekšnoteikums ir mūsu informētība. Tāpēc ir vēlams pētīt internetā, kas par katru no kandidātiem rakstīts, vai viņi bijuši vai nav bijuši iesaistīti kādos skandālos, kas nu uz citu vēstījumu fona aizmirsies, vai ir atrodami šo personu dzīvesgājuma apraksti kaut vai Vikipēdijas lapās, tāpat – kādos sociālajos tīklos, tostarp Facebook, viņi pauž savas domas, cik saturīgas tās ir un vai apliecina kandidāta spējas darīt to darbu, ko gatavojamies uzticēt. Un, protams, ko darījuši līdz šim, kādas kompetences tiem piemīt, kā tās pierādījuši? Ja spēja sevi labi apliecināt vietējā līmenī, vai tikpat labi un vēl labāk to spēs starptautiski?

Tāpat svarīgi ir skatīties, cik intensīvi katrs reklamējas par naudu un kā spēj sevi apliecināt tad, kad jāpauž savs viedoklis tiešraides diskusijā ar konkurentiem. Lai nav beigās tā, ka vieta Eiroparlamentā nopirkta tikai ar spožu reklāmas kampaņu, bet jēgas no ievēlētā nekādas, kā to jau esam piedzīvojuši.