Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Vienā laivā ar Igauniju

Ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija mūsu zemē bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs.

Tiek akcentēts tas, ka Igaunijā ir zemāki bezdarba riski, lielākas algas, mazāka ēnu ekonomikas izplatība, vieglāks birokrātiskais slogs, vienkāršāka nodokļu aprēķināšana, modernāka e-pārvalde, mūsdienīgāka izglītības sistēma, mērķtiecīgāks atbalsts kultūrai, sakoptāka vide, kā arī sociāli atbildīgāka sabiedrība nekā pie mums. Turklāt Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir sanācis būt Igaunijā Covid-19 pandēmijas laikā, ir pamanījuši, ka pat šajā sarežģītajā periodā Tallina ir pratusi attīstīt pasažieru ostu un pilnveidot rajonus ostas tuvumā. Jāpiemin arī pašas Igaunijas pozicionēšanās kā vienai no ziemeļvalstīm, ko veicina ekonomiskās un mentālās saites ar Somiju. 

Tomēr pandēmija ir atklājusi, ka mūsu kaimiņvalstij Igaunijai jācīnās ar tādām pašām postsovjetisko traumu sekām kā Latvijai. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 12. oktobra dati rāda, ka Latvijā pret Covid-19 pilnībā ir vakcinēti 44,4% no visiem iedzīvotājiem, bet Igaunijā – 53,7%. Savukārt Ziemeļvalstīs šis rādītājs ir augstāks: Somijā – 64,3%, Zviedrijā – 63,5%, Norvēģijā – 68,6%, Dānijā – 81,5% un Islandē – 76,1% no visiem iedzīvotājiem. 

Pandēmijas sākumā gan Latvijai, gan Igaunijai ar Covid-19 izplatības ierobežošanu salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm veicās lieliski, savukārt pašreizējo situāciju raksturo mūsu premjerministra Krišjāņa Kariņa pērn rudenī teiktā frāze: "Draugi, nav labi!" Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra 8. oktobrī publiskotie dati rāda, ka gan mūsu valstī, gan pie ziemeļu kaimiņiem fiksēts viens no ES/EEZ valstīs augstākajiem Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvajiem rādītājiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, respektīvi, Latvijā – 580,9, Igaunijā – 658,6. Ziemeļvalstīs šis rādītājs bija daudz zemāks, piemēram, Somijā – 106. 

Patlaban rodas iespaids, ka arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, vakcinēšanos kavē iedzīvotāju neuzticēšanās politiķiem, turklāt spēkā pieņemas vienas sabiedrības daļas nevēlēšanās pielāgoties pandēmijas realitātei. Protams, nevar arī droši apgalvot, ka vispār nepastāv no austrumiem nākoši centieni Baltijas valstīs radīt pēc iespējas lielākas jukas un sabiedrības naidošanos.

Rīt, 15. oktobrī, Latvijā gaidāma Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, un, iespējams, abām valstīm pienācis laiks kopīgi meklēt variantus Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Turklāt nesen amatā stājies jaunievēlētais Igaunijas prezidents Alars Kariss, kuram tagad ir iespēja piedāvāt savu redzējumu šīs krīzes risināšanai.

Top komentāri

Viņi uz soliem, mēs uz grīdas
V
Laiva mums varbūt ir viena, bet starp mums un igauņiem ir būtiska atšķirība - viņi sēž uz soliem, mēs uz slapjas grīdas.
Elmārs
E
Opā, atrada meitene ļaunuma sakni:"Protams, nevar arī droši apgalvot, ka vispār nepastāv no austrumiem nākoši centieni Baltijas valstīs radīt pēc iespējas lielākas jukas un sabiedrības naidošanos."
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Korupcijas pazīmju buķete Pavļuta iepirkumos(15)

Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka...

Darītgribas trūkums(3)

Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri v...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē