Kad kāds iesaka šajā laikā vairāk braukt ar divriteņiem, jo tas ļauj ātri pārvietoties, ievērojot vīrusa izplatības laikā nepieciešamo distanci, uzrodas milzum daudz cilvēku, kuri iebilst, ka Rīga riteņbraukšanai nav piemērota – trūkst veloceliņu, joprojām augstas ir ietvju uzbrauktuves, pa ietvi braukt traucē gājēji, pa ielu bīstami, jo daudz ātri braucošu automašīnu. Bet tad vienā brīdī ieraugām jaunu sievieti, kas tajā pašā it kā nepiemērotajā vidē brauc ar kravas jeb cargo divriteni. Tātad pa Rīgu pabraukt ar velosipēdu tomēr ir iespējams tīri labi?
Jā, protams! Es gan, pirms sāku braukt ar kravas divriteni, jau astoņus mēnešus strādāju par velokurjeri, braucot ar parasto riteni, esmu apguvusi ielas.
Darbs par velokurjeru ir sievietēm piemērots? Nez kāpēc ir radies priekšstats, ka tas ir darbs fiziski ļoti stipriem, drosmīgiem, varbūt pat pārgalvīgiem cilvēkiem, tātad vīriešiem vairāk piemērots nekā sievietēm.
Šobrīd esmu vienīgā, bet iepriekš daudzkārt velokurjeres bijušas arī sievietes. Viena esot bijusi pat diezgan ilgi. Tā gluži nav, ka sievietes nevarētu šo darbu darīt. Te ir tāpat kā jebkurā darbā – vai tev veidojas sadarbība ar saviem darba kolēģiem vai ne.
Fiziski tas nav smagāks darbs par daudziem citiem. Jā, tas nav fiziski viegli, bet es to uztveru kā labu fizisko treniņu ar veselīgu slodzīti, kas ļauj arī uzturēt sevi labā formā.
Tātad faktiski svarīgākais ir pierast pie braukšanas apstākļiem, jāapgūst citu satiksmes dalībnieku uzvedība?
Tieši tā – jāsaprot, kur labāk braukt, kur ērtāk, drošāk.
Un kā bija sākt braukt ar kravas velosipēdu? To ir viegli apgūt? Tas tomēr ir krietni lielāks, smagāks, šķiet, neveiklāks par parastu divriteni.
Man īstenībā bija diezgan viegli ar to iesākt braukt. Ar trešo mēģinājumu jau ļoti labi gāja, nebija nekādu problēmu. Tas kravas velosipēds, ko es lietoju, ir ar elektropiedziņas atbalstu, tas nozīmē, ka vieglāk mīt pedāļus, lielo svaru nejūt pat ar pilnu kravu. Līdz ar to daudzās vietās var pat labāk izņemt līkumus. Tāpat var ērti nobremzēt, ja nepieciešams.
Un tagad sanāk braukt ikdienā?
Jā. Tagad pat šķiet, ka ir daudz ērtāk tieši ar kravas velosipēdu braukt.
Kravas riteņiem priekšā ir liela kravas kaste. Ko ar to Rīgā var pārvadāt? Kāpēc šādu braucamo būtu ērti lietot?
Kaut vai bērnus. Droši un ērti. Tāpat var braukt uz veikalu iepirkties – visus pirkumus var salikt kravas kastē, nav tik smagi vest mājās, kā būtu ar parasto divriteni.
Ikdienā darba vajadzībām arī ērti lietot – somas, kastes, dažādus sūtījumus var salikt, nogādāt visur, kur vajag.
Tas nozīmē, ka šādus velosipēdus varētu lietot arī daudzi no tiem dažādu preču piegādātājiem, kuri tagad brauc ar busiņiem, atstāj tos uz ietvēm, velojoslām, ielas malā, kur liegts apstāties?
Es domāju, liela daļa no viņiem mierīgi busiņu vietā varētu lietot kravas riteņus.
Kāda ir cilvēku attieksme pret šāda veida transportlīdzekli?
Attieksme, man liekas, ir pozitīva. Visi atskatās, kad braucu. Varbūt daudziem šķiet, ka vēl nav ierasts, ka Rīgas ielās arī tādi divriteņi brauc. Pagājušajā nedēļā mazs puika ieraudzīja, ļoti skaļi pauda savu pārsteigumu par šādu divriteni. Kopumā ļoti laba attieksme.
Protams, ļoti svarīgi ir arī tas, ka proti ar tādu divriteni braukt, droši pats jūties. To arī novērtē.
Ar tik lielu braucamo vietās, kur nav velojoslas vai veloceļa, laikam var tikai pa ielu braukt? Uz ietves ar tādu būtu grūti lavierēt starp gājējiem?
Ārpus centra braucu arī pa ietvi.
Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!