"Vēsturiski Latvijas īpatnība bijusi, ka mums lielāko daļu azartspēlēs veidoja spēļu automāti - savulaik pat 75-80% no kopējā apgrozījuma. Tagad jau vairāk nekā pusi veido interaktīvo azartspēļu apgrozījums," sacīja inspekcijas vadītāja.
Viņa piebilda, ka šāda tendence ir novērojama arī attiecībā uz uzņēmumiem - zemes azartspēles pašlaik rīko seši operatori, kamēr interaktīvās azartspēles rīko 17 operatori. Samazinās arī spēļu vietu skaits un tajās izmantoto iekārtu skaits.
"Spēļu zāles pirms Covid-19 bija 310, tagad ir 176. Spēļu zāļu licences tiek anulētas katru gadu, un iemesls ir pašu komersantu iesniegumi. To veicina gan tas, ka zemes azartspēļu vietām samazinās rentabilitāte, gan arī neskaidrība ar pašvaldību noteikumiem," sacīja Birne.
Viņa pieļāva, ka papildu grūdiens azartspēļu zāļu aizvēršanai būs arī Azartspēļu un izložu likuma grozījumi, ko pērn pieņēma valdība un šogad par tiem sāks lemt Saeima, jo tie paredz, ka fiziskajās spēļu vietās būs jāievieš tādi paši spēlētāju uzraudzības rīki kādi ir interaktīvajās azartspēlēs, kā arī minimālais spēļu automātu skaits vienā zālē tiks palielināts no 20 līdz 25, kas var prasīt papildu investīcijas.
"Komersanti noteikti vērtēs, vai visās vietās pēc jauno prasību ieviešanas varēs nodrošināt nepieciešamo rentabilitāti," prognozēja Birne.
Jautāta par nelicencētajām interaktīvo azartspēļu vietnēm, IAUI vadītāja teica, ka vismaz reizi nedēļā vai desmit dienās tiek pieņemts lēmums par kādas vietnes bloķēšanu, kas pēc tam tiek sūtīts elektronisko sakaru komersantiem un maksājumu iestādēm, lai tās apturētu maksājumus uz nelegālām vietnēm.
"Vienlaikus ir jāapzinās, ka mēs neesam Ziemeļkoreja, kur pilnībā var aizliegt piekļuvi kaut kam. Ir VPN, ir mainīgās IP adreses un citi risinājumi, kā apiet aizliegumus, tādēļ pilnībā nobloķēt visu nav iespējams. Arī Eiropas vidējie rādītāji ir tādi, ka aptuveni 20% interaktīvo azartspēļu notiek nelicencētās vietnēs," atzina Birne.
Pēc viņas teiktā, Latvijā šis īpatsvars tiek lēsts ap 22-23%, bet kādreiz šis rādītājs bija virs 30%.
Birne minēja, ka vairums no lielajiem Eiropas interaktīvo azartspēļu rīkotājiem licences ir izņēmuši arī Latvijā. Vienlaikus ir arī tādi, kuri Latvijā nav licencēti, jo no vienas puses Latvijas tirgus viņu skatījumā ir pārāk mazs, kā arī nav intereses pildīt prasības, kuras atšķiras no citām valstīm. Savukārt no spēlētāju viedokļa iemesls, kādēļ tiek meklētas iespējas spēlēt Latvijā nelicencētās spēļu vietnēs, ir laimestiem piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas netiek piemērots virknē citu valstu.
Jau vēstīts, ka Latvijā ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā bija 299,444 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir pieaugums par 3,7%. Visvairāk ieņēmumu 2024.gadā azartspēļu kompānijas guva no interaktīvajām azartspēlēm - 153,911 miljonus eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023.gadā.