Ceturtā rūpnieciskā jeb lietu interneta revolūcija

Lai arī lietu internets (Internet of Things jeb IoT – angļu val.) un tā nākotne ir bieži un daudz apspriesti jautājumi, daudziem tas asociējas tikai ar kādām gudrām mašīnām, kas sazinās savā starpā. Ko jūs sakāt gadījumos, kad jums vaicā, kas tad īsti ir lietu internets?

Lietu internets, manuprāt, ir ļoti viegli izskaidrojams fenomens. Mūsu rīcībā šobrīd ir liels skaits dažāda veida sensoru, kas ir savienoti ar visdažādākajām ierīcēm un iekārtām. Jums uz rokas esošajam viedpulkstenim ir pievienots sensors, kas fiksē jūsu sirds ritmu, sensors, kas nosaka gaisa temperatūru, jūsu ķermeņa temperatūru un vēl lielāks vai mazāks skaits citu sensoru. Lietu interneta pamatā savukārt ir koncepcija, ka šie neskaitāmie visdažādākā veida sensori ir jāpadara spējīgi komunicēt savā starpā. Līdzīgi tam, kā savā starpā sazinās cilvēki, izmantojot internetu, internetā balstītās komunikācijas iespējas. Cilvēki sūta cits citam visdažādāko informāciju, tekstus, paziņojumus, fotogrāfijas, viņi uzdod cits citam jautājumus šādā veidā un tieši tādā pašā ceļā saņem arī atbildes.

Ar paziņojumiem un informāciju savā starpā var apmainīties arī sensori vai ierīces, tieši tāpat izmantojot interneta nodrošinātos komunikāciju kanālus, un no šejienes arī nāk fenomena nosaukums. Lietu internets lielā mērā ir tas pats internets, tikai paredzēts nevis cilvēkiem, bet gan lietām – dažādām ierīcēm. Sākot ar ledusskapi vai televizoru, bet beidzot ar ļoti sarežģītiem ražošanas vai citiem kompleksiem, piemēram, ar insulīna fabriku. Tā ir saziņa līmenī M2M (Machine to machine jeb ierīce ierīcei – angļu val.). Kopumā lietu internets šobrīd atrodas savas attīstības sākumstadijā, bet jau pēc gadiem pieciem, pateicoties 5G tehnoloģijai, tas iegūs tādu pašu izplatību kā mums pierastais jeb cilvēku internets.

Un būs pamats tā dēvētajai Industrijai 4.0?

Protams. Ja jūs esat rūpnīcas vai kāda cita uzņēmuma īpašnieks, atbildīga amatpersona, cilvēks, kas ir atbildīgs par ražošanas un preču transportēšanas nodrošināšanu, dažādu pakalpojumu sniegšanu, jūs pašsaprotami vēlaties iegūt iespējami pilnīgāku dažāda veida informāciju par visiem procesiem. Teiksim tā, iespējami labāk noteikt, izmērīt dažādus parametrus. Ja jūs varat izmērīt, jūs varat arī pārvaldīt. Patiesībā tikai tad, ja jūs varat izmērīt, jūs varat pārvaldīt.

Attiecīgi koncepcija, kas atrodas Industrijas 4.0 pamatā, ir radīt stāvokli, kad reālā laika režīmā ir iespējams izmērīt, fiksēt visu to, kas notiek ražošanas pusē, izmērīt visus ražotnes darbību ietekmējošos vai potenciāli ietekmējošos faktorus. Un, ja jūs nemitīgi saņemat visu aktuālo informāciju, jums, protams, ir ievērojami vieglāk pieņemt lēmumus, reālajā laikā mainīt situāciju jums labvēlīgā virzienā, padarīt jūsu vadītās ražotnes, uzņēmuma darbu ievērojami efektīvāku un produktīvāku. Jūs uzreiz redzat, ka jūsu vadītā rūpnīca nedarbojas tā, kā būtu vajadzīgs, ka ir radušās kādas problēmas, un nekavējoties informējat savus partnerus, teiksim, rezerves daļu piegādātājus, loģistikas kompānijas, servisa kompānijas, ka situācija ir mainījusies. Piemēram, ka tagad kādu laiku nebūs nepieciešamas tās vai citas komplektējošās detaļas un ka jūsu piegādātājiem attiecīgi jāmeklē tām cits pircējs, bet loģistikas kompānijai attiecīgi jāatrod citi klienti un citas kravas, ko pārvadāt. Un tā tālāk. Jo lielāki ir ražošanas mērogi, jo vairāk dažādu uzņēmumu ir iesaistīti ražošanas ķēdēs, un viņi visi tiek informēti, ka tagad kādu laiku nāksies darīt ko citu, meklēt citus klientus, pircējus utt.

Industrijā 4.0 šie procesi arī notiek automātiski, lielā mērā bez cilvēku līdzdalības. Vienas ierīces, izmantojot internetu, dara zināmu citām ierīcēm, ka šobrīd ir vai nav nepieciešama tā vai cita rīcība, piegādes, kādas citas ar ražošanu, pakalpojumu sniegšanu saistītas darbības. Pat ja lēmuma pieņemšana paliek vadītāja ziņā, kas ļoti bieži pat nav nepieciešams, pati komunikācija jau notiek starp ierīcēm, nevis starp cilvēkiem dažādos uzņēmumos. Tas padara šo procesu ievērojami ātrāku, palīdz celt produktivitāti, jo līdz šim tieši komunikācija starp cilvēkiem ir tas nosacītais pudeles kakls, kurā regulāri iestrēgst centieni palielināt ražošanas vai citu ekonomisko darbību produktivitāti.

Ir tā, ka trešās rūpnieciskās revolūcijas ietvaros ir tikušas izveidotas atsevišķas produktivitātes salas. Pamatā lielā mērā automatizētas efektīvi strādājošas rūpnīcas, vēl citi uzņēmumi, kas veikuši lielus ieguldījumus, lai palielinātu tieši savu produktivitāti. Vienlaikus komunikāciju starp šīm salām, starp atsevišķiem uzņēmumiem nodrošina cilvēki, starp kuriem informācijas apmaiņa objektīvi nevar būt tik ātra un efektīva kā starp ierīcēm. Tā prasa laiku, jo cilvēkam ir jāizvērtē informācija, jāpieņem lēmums, jāsazinās ar partneriem. Tieši tāpat arī tiem cilvēkiem jaunās informācijas saņēmēju pusē ir nepieciešams laiks, lai pieņemtu lēmumus, atdotu rīkojumus, informētu par pārmaiņām situācijā jau savus partnerus. M2M saziņa savukārt ļauj novērst šo pudeles kaklu, ļauj ievērojami palielināt kopējo produktivitāti. Tieši šis mērķis – produktivitātes celšana – ir Industrijas 4.0 koncepcijas pamatā.