Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Gauss: Valdības investīcijas airBaltic Latvijai tiks atgrieztas daudzkārtīgi

Valsts investīcijas Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā nodrošinās iespēju uzņēmumam atgriezties pie rentablas darbības un turpmākajos gados tiks daudzkārtīgi atgrieztas Latvijai nodokļu un valsts uzņēmumiem veiktu tiešo maksājumu veidā, aģentūrai LETA norādīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka airBaltic komanda analizēja Covid-19 pandēmijas izplatību un ietekmi uz citiem tirgiem pirms pandēmija sasniedza Baltijas valstis, tādējādi spējot izstrādāt dažādus scenārijus, lai sagatavotos gaidāmajai krīzei. Kopš 28.februāra uzņēmumā izveidota darba grupa Covid-19AG, kas regulāri izvērtēja jaunāko situāciju un veica nepieciešamos pasākumus. 

"Krīzes laikā mēs airBaltic esam noteikuši galvenās prioritātes, lai spētu virzīties uz priekšu - palikšana, biznesa modeļa pārskatīšana un izaugsme - katrs posms sastāv no galvenajiem uzdevumiem, lai atbalstītu airBaltic turpmāku izaugsmi," pauda Gauss.

Viņš skaidroja, ka katra no krīzēm pagātnē demonstrējusi, ka pēc atveseļošanās vienmēr seko izaugsme, tāpēc sākumā ir svarīgi rast biznesa saglabāšanas veidus, lai turpinātu nodrošināt darbību, kad krīze ir pārciesta. airBaltic pirmā posma galvenais mērķis bija sasniegt ievērojamu izmaksu samazināšanu, lai spētu saglabāt darbību. Tāpat airBaltic bija jāpieņem lēmums samazināt strādājošo skaitu par 700, tajā pat laikā saglabājot vairāk nekā 1000 darbinieku. 

Viņš arī norādīja, ka jaunais pārskatītais biznesa plāns Destination 2025 Clean ar skaidru stratēģiju nodrošināja pamatkapitāla palielināšanu par 250 miljoniem eiro, ko veiks galvenais akcionārs - Latvijas valdība. 

"Valsts investīcijas ir balstītas uz jauno uzņēmuma biznesa plānu, un tās segs Covid-19 izraisītās ārkārtējās izmaksas krīzes laikā un pēc tās. Šīs investīcijas nodrošinās iespēju uzņēmumam atgriezties pie rentablas darbības, kā arī turpmākajos gados tās tiks daudzkārtīgi atgrieztas Latvijai nodokļu un valsts uzņēmumiem veiktu tiešo maksājumu veidā, kā arī ar spēcīgu pozitīvo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP)," pauda Gauss.

Pašreiz uzņēmums ir panācis ievērojamu izmaksu samazināšanu, tomēr tas darbojas arī ar samazinātiem ienākumiem. Uzņēmumam vēl arvien ir jāveic nomas līgumu maksājumi, apdrošināšanas maksājumi, degvielas iepirkšanas līgumu maksājumi, kā arī darbinieku algas un kompensācijas tiem, ar kuriem darba attiecības pārtrauktas. Papildu gaidāmās izmaksas saistībā ar darbības atjaunošanu. 

Pārskatot biznesa modeli, airBaltic ievieš izmaiņas savos produktos, ņemot vērā pasažieru ieteikumus. Jau tagad airBaltic piedāvā lielāku elastību visiem biļešu produktiem ar rezervācijas datuma maiņas iespēju, kā arī ieviesīs jaunus produktu elementus un ekonomiskās klases biļešu nosaukumus, kad tiks atsākti starptautiskie lidojumi. Turklāt airBaltic darbību atsāks tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām un nākamajam gadam paredz samazinātu sēdvietu kapacitāti par aptuveni 40%. 

Gauss norādīja, ka ar visu plānoto atbalstu un airBaltic veiktajiem pasākumiem plānots atgriezties pie izaugsmes. "Līdzko tiks atsākti lidojumi, airBaltic pielāgosies pieprasījumam un piedāvās lidojumus no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz biznesa centriem Eiropā. Laika gaitā mēs arī izvērtēsim lidojumu veikšanas iespējas uz jauniem galamērķiem," pauda airBaltic izpilddirektors.

airBaltic līdz 2023.gadam plāno sasniegt pirmskrīzes darbības līmeni. Kad airBaltic būs atgriezies uz izaugsmes ceļa, uzņēmums pieņems atpakaļ darbā cilvēkus, kuri šobrīd uzņēmumu ir atstājuši, un nākamajos gados atgriezīsies pie 2000 līdz 2500 cilvēku komandas, pauda Gauss, piebilstot, ka līdz 2025.gadam airBaltic plāno veikt lidojumus ar līdz pat 80 Airbus A220-300 lidmašīnām un īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, lidsabiedrībai nonākot starptautiskajos akciju tirgos.

Jau vēstīts, ka ministru kabinets 7.maijā vienojās airBaltic pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts līdzekļi apjomā līdz 250 miljoniem eiro uzņēmumā tiks ieguldīti trīs etapos, vērtējot situāciju nozarē. "Piesardzīgi skatīsimies, vai ir tiešām nepieciešam ieguldīt visu valsts ieguldīto summu - sāksim ar 204 miljoniem eiro pirmajā etapā un arī ar iepriekš atbalstīto pamatkapitāla palielinājumu 36 miljonu eiro valsts aizdevuma konvertāciju. Un tad skatīsimies, kā nozare attīstās, kāda ir situācija, vai ir nepieciešami papildu ieguldījumi," pauda ministrs.

Jau vēstīts, ka airBaltic auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. 

Latvijas valstij pieder 80,05% airBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - gandrīz 20% akciju.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē