Grozījumi likumā – priekšvēlēšanu populisma pieļauts brāķis

1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem noteikts, ka kredīta kopējās izmaksas nevar pārsniegt 0,07% dienā. Jūsu asociācija jau iepriekš uzsvēra, ka līdz ar šiem grozījumiem klasiskā izpratnē īstermiņa kredīti Latvijā vairs nebūs pieejami. Vai šādi uzskatāt joprojām?

Ja tā globāli skatās uz visu patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā, proti, gan bankām, gan nebanku kreditētājiem (jo, manuprāt, ir svarīgi skatīties kopumā, nevis tikai uz atsevišķu patēriņa kreditēšanas tirgus sektoru), tad tas, ko redzam kā banku sektorā, tā nebanku sektorā – patēriņa kredīti pēc summas ir palielinājušies.

Arī banku sektorā?

Protams. Piemēram, bija bankas, kas iepriekš piedāvāja 500 eiro kredītu uz sešiem mēnešiem. Šobrīd redzam, ka minimālā summa ir 1000 eiro uz 12 mēnešiem. Salīdzinot to pašu procentu likmi un komisijas maksu, ko pirms tam aizņēmējs maksāja par sešu mēnešu 500 eiro kredītu, šobrīd būtībā ir pieejama divreiz lielāka summa uz divreiz garāku termiņu. Ir atsevišķas bankas, kas saglabājušas iepriekšējo minimālo summu 300 eiro apmērā, ko varēja paņemt uz sešiem mēnešiem, taču patlaban šo aizņēmumu var saņemt uz ne mazāk kā 10 mēnešu termiņu. Un šeit ir pavisam vienkārša matemātika – komisijas maksa par aizdevuma izsniegšanu un procentu likme ir tāda pati kā iepriekš, bet, ņemot vērā jauno regulējumu, ir ierobežotas kredītu kopējās izmaksas, patērētājs būtībā ir spiests ņemt aizdevumu uz garāku termiņu, kas attiecīgi galarezultātā nozīmē, ka kredīts kopumā viņam izmaksās dārgāk.

Savukārt nebanku kreditēšanas sektorā redzam, ka ir daļa uzņēmumu, kas atteikušies no mazām summām, un pieejamie aizdevumi ir, sākot no 500 eiro un uz garākiem termiņiem. Jau no 1. janvāra varēja vērot, ka tirgus gatavojās jaunajam regulējumam un attiecīgi mainījās, un sāka piedāvāt klientiem kredītlīniju produktus, kad cilvēks var izmantot šos līdzekļus ilgākā laika periodā. Protams, klientam šādā gadījumā ir iespēja aizņemto summu atmaksāt 30 vai 60 dienu laikā, bet jautājums – vai viņš to arī dara. Būtībā abos gadījumus ir skaidrs, ka klients par aizņēmumu samaksās vairāk nekā agrāk, pat neskatoties uz to, ka ar likumu no 1. jūlija ir ierobežotas kredīta kopējās izmaksas.

Kāpēc tā?

Šādu situāciju prognozējām arī pērn vasarā, kad notika diskusijas par likuma grozījumiem. Priekšvēlēšanu laikā, manuprāt, liela daļa no lēmējiem līdz galam nesaprata, ko sevī ietver kredīta kopējās izmaksas, proti, 2016. gadā apstiprinātie grozījumi noteica, ka kredīta līdz 30 dienām kopējām izmaksām, procentu likmēm bija noteikta trepe, bet attiecīgi garākiem termiņiem bija 0,25% dienā. Savukārt šobrīd, ierobežojot kredīta kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā, veidojas situācija, ka garajiem aizdevumiem gada procentu likme ir lielāka, attiecīgi īstermiņa produktiem tā ir mazāka. Rezultātā ir skaidrs – nav jau starpības, vai tu izsniedz 500, 300 vai 100 eiro uz 30 dienām vai sešiem mēnešiem, jo fiksētās izmaksas nemainās un, lai tās nosegtu, tirgus pārgāja uz garāka termiņa un lielāku summu aizdevumiem. Mazas summas ar īsiem atmaksas termiņiem pie pašreizējiem likmju ierobežojumiem faktiski aizdevējiem rada zaudējumus, un tādas ir nerentabli piedāvāt. Līdz ar to tirgū ir piedāvājums patēriņa aizdevumiem ar garākiem atmaksas termiņiem. Diemžēl netika skaidri definēts likuma grozījumu mērķis, un arī aprēķinus par iespējamām sekām tirgū neviens neveica. 

Joprojām ir sajūta, ka tas viss bija nekas vairāk kā atsevišķu politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Vēl joprojām atsevišķi, nu jau bijušie deputāti saka – mēs ierobežojām gada procentu likmi līdz 25% gadā. Taču, apskatoties rūpīgi, nu, nav šī likme 25% gadā, jo neviens no viņiem droši vien nesaprot, kā vispār veidojas aizdevuma gada procentu likme, ko aprēķina pēc valdības apstiprinātas speciālas formulas. Šobrīd rēķinot, veidojas situācija, ka aizdevumiem ar garāku atmaksas termiņu ir lielāka gada procentu likme, ar īsajiem – mazāka. Diemžēl šobrīd esam situācijā, kuru ir radījuši politiķi ar likuma grozījumu apstiprināšanu, patiesībā līdz galam neizprotot būtību.

Vai šobrīd ir kādi signāli, kas norāda uz kādām būtiskām sekām kreditēšanas tirgū?

Līdz 1. jūlijam divi uzņēmumi jau ir apturējuši savas licences darbībai kreditēšanas tirgū, un iekšējās sarunās vairāki uzņēmumi ir atzinuši, ka pārtrauks no 1. jūlija izsniegt jaunus kredītus. Attiecīgi viņi turpinās darbu ar jau izsniegtajiem kredītiem, esošo kredītportfeli, bet jaunus aizdevumus neizsniegs. Un domāju, ka 1. decembris, kad visiem nebanku kreditētājiem ir jāveic kārtējais maksājums Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) par uzraudzību 14 225 eiro apmērā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un apgrozījuma, būs tas brīdis, kad būs vairāki uzņēmumi, kuri licenci nepagarinās un faktiski pārtrauks savu darbu.