Šīs reformas dokumenti pašlaik vēl tiekot saskaņoti ar partneriem, bet rudenī tos virzīs apstiprināšanai, stāstīja Kalvāns.
Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta vēl 2023.gadā, lai novērstu nevienlīdzību pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "Nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem. Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.
Kalvāns atzīmēja, ka tikai pēc "Programma skolā" ieviešanas varētu ķerties pie citām viņa pieteiktām reformām, piemēram, ģimnāziju tīkla pārskatīšanas. Pēc viņa vārdiem, pašlaik jau ir "pilns galds" aktuāli risināmu jautājumu, attiecīgi nav jēgpilni uzsākt vēl kādu plašu reformu.
Runājot par valsts ģimnāzijām, bijušais Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors sprieda, ka būtu jānodefinē ģimnāziju mērķis - vai nu tā būtu izglītības izcilība, vai arī kāds papildu mērķis izglītības satura ieviešanā. Iespējams, esot jāmaina vidusskolu tīkla un ģimnāziju attiecība, iespējams, visām ģimnāzijām mācības jāpiedāvā tikai no 10.klases.
Runājot par šovasar Rīgā daudz apspriesto vidusskolu pieejamību, Kalvāns nedomā, ka vidusskolu pieejamība būtu liela problēma un būtu jāmetas veidot vairāk vietu vispārējās izglītības vidusskolās, jo kopumā vidējā izglītībā vietu ir gana daudz, tostarp arodizglītībā, un šī izglītība nav obligāta. Ierobežojušu kritēriju noteikšana šī jautājuma risināšanai nav atbilde, ir pārliecināts ierēdnis.