Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. oktobris
Renāte, Modrīte, Mudrīte

Kādas spējas un prasmes tiek meklētas jaunajos skolotājos?

Lai skolotāju darbam piesaistītu pašus spējīgākos dažādu jomu profesionāļus, ir nepieciešams skrupulozi izvērtēt pretendentu zināšanas, pieredzi un motivāju strādāt ar bērniem. To jau otro gadu dara Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte kopā ar nodibinājumu Iespējamā misija, īstenojot projektu Mācītspēks, kura ietvaros simt topošajiem skolotājiem tiks nodrošināta nepieciešamā izglītība un praktiskās mācības.

Pašlaik ir sācies un līdz 1. martam turpināsies otrais piesaistes posms, un atlases komandai tas ir spraigākais darba laiks, jo notiek pirmā piesaistes posma kandidātu snieguma izvērtējums.

Pirmajā posmā mēs saņēmām gandrīz 200 atlases anketu no cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties projektā un ir veltījuši laiku, lai atbildētu uz šīs atlases kārtas jautājumiem. Projekta dalībnieki neļaus samelot, ka atlases anketa prasa laika un pārdomu ieguldījumu, kuru mēs kā atlases komanda patiešām arī aicinām veltīt. Atlases anketas jautājumi ir mērķtiecīgi veidoti tā, lai atlases komisijai ļautu ne tikai formāli novērtēt kandidāta atbilstību pamata kritērijiem, bet patiešām saredzēt prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai dalībai projektā un darbam skolā.

Jo tieši tāds ir projekta mērķis – nodrošināt motivētu, spējīgu un prasmīgu skolotāju nonākšanu skolās.

Projekts Mācītspēks ir gana intensīvs darba un mācību posms, kas kandidātam ir arī būtisks dzīves pārmaiņu brīdis - iepriekšējā karjera un dzīves gājums tiek nolikti malā, un tiek sākts kas pavisam jauns. Lai arī šis jaunais visbiežāk ir ilgi un ar prieku gaidīts, tomēr nevaram noliegt, ka vienlaikus tas prasa lielu darbu, pūles, ieguldījumu un arī izturību. Spēja ne tikai paveikt un izpildīt “minimālo programmu”, bet arī tiekties uz labāko, ir tas, ko meklējam visās atlases kārtās, sākot no pašas pirmās.

Tas arī iezīmē mūsu fokusu un aicinājumu patiešām rūpīgi un pārdomāti aizpildīt atlases anketu. Komisija var novērtēt tikai tās kandidāta prasmes, pieredzi un spējas, kas ir aprakstītas anketā. Taču nākas redzēt, ka daļa kandidātu nevēlas aprakstīt grūtību situācijas, ar kurām saskārušies, bieži vien tās komentējot ar vārdiem, ka ”dzīvē viss ir tikai izaicinājums”, “man nav bijušas grūtības, tās ir tikai virsotnes, kas jāsasniedz”, utml. Protams, morāli varam priecāties par šādu skatījumu uz dzīvi, tomēr šādas atbildes mums neļauj novērtēt to, kādas patiešām ir kandidāta spējas ilgstoši neatlaidīgi strādāt, tikt galā ar grūtībām un sasniegt mērķus. Un to nu gan varam apliecināt - projektā visas šīs spējas būs nepieciešamas.

Bieži vien formālas anketu aizpildīšanas rezultāts ir tāds, ka apmēram puse kandidātu diemžēl netiek virzīti uz otro atlases kārtu. Mēdz būt, ka anketas ir aizpildītas pavirši, norādot vispārīgas frāzes un nepasakot neko konkrētu par kandidāta pieredzi.

No otras puses, tālākā atlases procesā “atbirums” ir mazāks, un tas apliecina atlases kritēriju un struktūras objektivitāti. Turklāt 57 procenti no tālākam atlases procesam virzītajiem kandidātiem izrādījuši vēlmi skolā mācīt kādu no prioritārajiem mācību priekšmetiem, kas, protams, ir ļoti nozīmīgi ne tikai projekta, bet arī izglītības sistēmas kontekstā.

Skolotāju atlase arī iezīmē būtisku atšķirību no citās jomās ierastā personāla atlases veida. Tipiski, meklējot darbinieku, tā ir ļoti konkrēta pozīcija konkrētā uzņēmumā ar tā vērtībām, ar ļoti skaidri zināmiem kolēģiem, iekšējo kultūru, darba galda atrašanās vietu un tā tālāk. Tas viss ļauj uz atlases procesu skatīties daudz subjektīvāk, jo kandidātam galu galā būs jāstrādā konkrētajos apstākļos ar konkrēto vadītāju, kuram drīkst būt savas subjektīvās preferences. Skolotāju atlase šajā ziņā ir gandrīz vai diametrāli pretēja - atlases procesā ir definētas katram skolotājam nepieciešamās vērtības un kompetences, kurām iztrūkstot, tiek pārtraukts arī atlases process. Šis prasmju kopums ir kā bāzes vajadzības skolotājam, kurš ir ieinteresēts kvalitatīva mācību procesa norisē, kā arī katra skolēna spēju attīstībā. Tas nozīmē, ka arī atlases procesā stingri turamies pie šiem kritērijiem un vērtējumiem, kas nodrošina maksimāli objektīvu katra kandidāta spēju izvērtējumu neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu kā atlases speciālistu, subjektīvais vērtējums vai patika/nepatika pret kādu.

Visās atlases kārtās vērtējam kandidāta motivāciju, kas iekļauj ne tikai to, “cik ļoti gribu būt skolotājs”, bet arī kandidāta spēju skaidri definēt, kas tad ir tas, ko grasos paveikt skolā, kāpēc šis man ir nozīmīgi, kādā veidā gribu attīstīties pats, utt.

Lai arī jēgpilna profesija ir biežs arguments dalībai projektā, mums svarīgi ieraudzīt arī to, kā kandidāts raugās uz savu personīgo izaugsmi projekta ietvaros, vai spēj saskatīt konkrētas pilnveidojamās prasmes, kas motivē dalībai.

Diemžēl anketās bieži vien nav redzama pretendenta motivācija pilnveidoties pašiem. Taču to ir nepieciešams parādīt, jo pretējā gadījumā komisijai nebūs iespēju novērtēt atbilstību šādam svarīgam kritērijam.

Vēl viens būtisks aspekts ir vērtības, ko noteikti sapratīs gan esošie skolotāji, gan vecāki - mums jāredz kandidāta spēja būt tolerantam un iejūtīgam. Skolotāja darbs paredz virkni ētiskas dabas dilemmu, izaicinājumu un arī iekšējo pārdomu, ar kurām jābūt spējīgam tikt galā vai zināt robežu, kurā nepieciešama kolēģu iesaiste.

Dalība projektā prasīs divus patiešām intensīva darba gadus, un mums jābūt drošiem, ka kandidāti spēs izturēt. Šī iemesla dēļ pievēršam uzmanību kandidāta mērķtiecībai un neatlaidībai, spējai ilgstoši strādāt augstas intensitātes apstākļos, pārvarot problēmas un izaicinājumus. Visiem labi zināms, ka skolotāja profesija ir ar augstu izdegšanas risku, no kura mums patiesi jāsargā tie, kas šajās kurpēs nonāk pirmo reizi.

Dalība projektā paredz ļoti strauju izaugsmi salīdzinoši īsā laika posmā, tāpēc atlasē svarīgi ieraudzīt arī kandidāta gatavību mācīties, ar to domājot spēju ne tikai apgūt visas nepieciešamās prasmes, bet arī būt atvērtam pret godīgu sevis izzināšanas un vērtēšanas procesu.

Viennozīmīgi varam galvot, ka refleksija, sava snieguma vērtējums un spēja saskaņā ar to mainīt darbības virzienu būs jaunā skolotāja “gaiss un ūdens”.

Ir labi, ja kandidāts ir pieradis vai vismaz gatavs to darīt, jo šis process sākotnēji var būt gana mokošs, taču viennozīmīgi ļoti vērtīgs.

Atlases komandā strādā speciālisti, kas paši ir vai arī agrāk ir bijuši skolotāji, un viņi spēj precīzi identificēt potenciālās riska zonas katra kritērija ietvaros, ja vien pretendents ir bijis gatavs sniegt plašu informāciju. Ikvienam, kurš savu nākotni ar projekta Mācītspēks palīdzību vēlas saistīt ar pedagoga profesiju, es aicinu būt atbildīgam un parādīt savas zināšanas, pieredzi un motivāciju jau no tā brīža, kad viņš aizpilda pieteikuma anketu.

Top komentāri

Ieva
I
Neiesaku nevienam kļūt par skolotāju. Gandarījums ir tikai darbs ar bērniem, bet visa sistēma, kurā strādāsiet, briesmīga.
pirmā prasme
p
Tekoši runāt valsts valodu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē