Iespējamās izmaiņas nodokļu sistēmā bija viens no premjera un centrālās bankas prezidenta sarunas tematiem.
Kariņš norādīja, ka valdība februārī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei, kurā bija ietverts plašs pārskats par to, kādu ietekmi atstātu izmaiņas atsevišķos nodokļos.
Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban Latvija ir izbeigusi ar Covid-19 pandēmiju iepriekš izsludināto ārkārtējo situāciju un koalīcijas partijas pastiprināti pievērš uzmanību nodokļu sistēmas izmaiņām.
Viņš arī izteica cerību, ka ar koalīcijas partneriem izdosies vienoties par taisnīgāku un ilgtspējīgāku nodokļu sistēmu, jo Covid-19 krīze parādīja alternatīvo nodokļu režīmu trūkumu.
"Rezultāts būs atkarīgs no tā, vai piecas partijas būs gatavas vienoties par jebkādām izmaiņām. Domas ir dažādas, tāpēc strādājam," teica Ministru prezidents, piebilstot, ka nodokļu izmaiņām vajadzētu stāties spēkā no 2021.gada 1.janvāra, bet ar nosacījumu, ka uzņēmumi un sabiedrība par šī izmaiņām ir informētas savlaicīgi.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka izmaiņas nodokļos nedrīkst aizmirst, jo Covid-19 krīze iezīmēja šī temata aktualitāti.
Kazāks norādīja uz patlaban spēkā esošajiem atvieglotajiem nodokļu režīmiem, kas neapdrošina iedzīvotājus pret iespējamām krīzēm, kā arī apdraud pensijas vecuma ienākumus.
Pēc centrālās bankas prezidenta minētā, "labākā izvēle" nodokļu sistēmas izmaiņās būtu domāt par darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu, nevis par patēriņa nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu.
Valdībā izskatītajā ziņojumā Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.
Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro, bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.
Diferencētais murgojums
Irlielāmērāticams
Taisnīgākai