"Kreditēšanas pieaugums ir tuvu pie 15% šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas nozīmē, ka kreditēšana ir kļuvusi par vilcēju ekonomikai, kas ekonomiku velk uz priekšu, kas dod iespējas uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējiem augt," teica Kazāks, uzsverot, ka šobrīd svarīgākais ir panākt, lai kreditēšanas uzrāviens ir noturīgs un saglabājas.
Viņš stāstīja, ka 2023. gadā bija lūzuma punkts pēc ieilguša perioda, kad kreditēšana Latvijā bija pārāk vāja. 2023. gadā kreditēšana sāka augt straujāk par ekonomiku un veicināt ekonomikas attīstību.
"Procentos pret iekšzemes kopproduktu (IKP) kredītu apjoms ir audzis, bet vēl arvien ir krietni zemāks nekā Eiropā vidēji," teica Kazāks, piebilstot, ka nākotnē Latvijā varētu būt lielāka izaugsme, bet jautājums, kā to sasniegt.
Viņš atzīmēja, ka virkne priekšlikumu jau ir īstenoti, un tas ir veicinājis kreditēšanas izaugsmi, bet virkne vēl ir jāīsteno.
Tāpat Latvijas Bankas prezidents teica, ka kreditēšanas izaugsmi ir veicinājuši četri faktori.
Pirmkārt, uzņēmumu finansiālā veselība vairs nav nepārvarams šķērslis. Kazāks stāstīja, ka pēc pasaules finanšu krīzes un Latvijas finanšu burbuļa plīšanas teju katrs piektais kredīts bija ar kavējumu vismaz 90 dienas, bet pašreiz kavējumu īpatsvars Latvijas banku kredītportfeļos ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES).
"Neskatoties uz visām krīzēm, ko esam piedzīvojuši - Covid-19, Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija - kredītportfelis joprojām ir ar ļoti labu kvalitāti," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka arī uzņēmumu spēja aizņemties vidēji ir kļuvusi krietni labāka.
Otrkārt, kredītu procentu likmes krīt, bet tās joprojām ir lielākas nekā Eirozonā vidēji. Līdzīga situācija ir arī pārējās Baltijas valstīs.
"Var šķist, ka 1-2% nav nekas būtisks, bet, ja ņem kredītu ar diezgan lielu summu, tad tas ir ļoti būtiski," stāstīja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies pieņēmums, ka augstas procentu likmes ir norma.
Viens no veidiem, kā šo situāciju mainīt, ir mājsaimniecību pārkreditēšanas iniciatīva. Tādējādi četru gadu laikā vidējā pievienotā procentu likme ir samazinājusies no 2,5% līdz 1,5%.
Savukārt uzņēmumu kreditēšanā, pēc Kazāka teiktā, būtiskas pārmaiņas pievienotajās likmēs vēl līdz šim nevar redzēt. "Pirmstermiņa atmaksa jeb pārkreditēšanas komisija ir ap 1,5-2%. Ja barjera ir tik augsta, tā noteikti ierobežo konkurenci, jo uzņēmumiem spēja pārkreditēties tiek bremzēta," viņš sacīja, piebilstot, ka šobrīd priekšlikums ir noteikt likmi 0,1% apmēra, bet par to vēl ir diskusijas.
Kā trešo punktu Kazāks minēja savstarpēju uzticēšanos bankām un klientiem. Viņš skaidroja, ka bankas ir kļuvušas drosmīgākas un kredītņēmēju finanšu situācija ir kļuvusi krietni labāka. Tomēr liela daļa uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams finansējums, kredītam nepiesakās. Latvijas Bankas aptaujā secināts, ka 51% no uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams finansējums, nav pieteikušies kredītam. Kā galvenie iemesli minēti pārāk stingras nodrošinājuma prasības, pārāk augstas procentu likmes, kā arī personīgas garantijas vai nodrošinājuma nepieciešamība.
Kazāks skaidroja, ka 2024. gadā vienai trešdaļai no izsniegtajiem uzņēmumu kredītiem Latvijā nodrošinājuma jeb ķīlas vērtība bija vismaz divas reizes lielāka nekā kredīta summa. Līdzīgi tas ir arī pārējās Baltijas valstīs. Latvijā vidējā ķīlas vērtība ir 160% no kredīta vērtības, bet Eirozonā vidēji - 28%. Turklāt vienai trešdaļai kredītu tiek sniegts privātpersonu nodrošinājums.
Latvijas Bankas prezidents teica, ka tas ir viens no darbiem, ko Latvijas Bankas komanda kopā ar sektoru nākamgad plāno risināt. Kopā ar Tieslietu ministriju, Ekonomikas ministriju un pārējiem iesaistītajiem tiks meklēti risinājumi, vai šis drošības līmenis ir nepieciešams tik augsts.
Kā ceturto faktoru Kazāks minēja, ka ir nepieciešams daudzveidīgs finanšu sektors. Lai gan šajā jomā ir redzams būtisks progress, joprojām nepieciešama attīstība un dažādi tirgus dalībnieki.
Viņš skaidroja, ka banku loma gan Latvijā, gan Eiropā ir ļoti augsta un svarīga, bet ir virkne tirgus spēlētāju, kuru loma varētu būt lielāka. Piemēram, krājaizdevu sabiedrībām kopš oktobra ir iespēja kreditēt juridiskas personas, tāpat ir ieviesta AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") reģionu mājokļa kredītu programma, bet drīz būs pieejama mazās bankas licence.
Tomēr virkne lietu joprojām nav, sacīja Kazāks. Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, nav kredītbrokeru, kas ļautu vienkārši salīdzināt dažādus piedāvājumus, kā arī kredītu vērtspapīrošana, kas ļautu mazākiem tirgus dalībniekiem, kuriem depozīta finansēšanas bāze nav tik pieejama, kļūt par daļu no tirgus.