Lai, savstarpēji citam citu apkarojot, nekaitētu valstij

Pilnā sparā rit priekšvēlēšanu cīņa par vietām Saeimā. Tikmēr Rīgas Rātsnamā šajā laikā neierasts klusums.

Atceramies, ka pirms gada visas kaislības bija šeit, kad jaunie spēki mēģināja pierādīt, ka viņi ir labāki par esošajiem. Līdzīgi tas notiek tagad valsts līmenī, no Trampa un franču vēlēšanu kampaņām pārņemot metodes, kas izrādījušās efektīvas, – nost ar pieklājību, nost ar jebkuru toleranci, droši tik klapē konkurentiem pa muti. Tuvākajos divos mēnešos to redzēsim komplektā ar latvisko paštaisnību – arvien vairāk būs vērojama separāta dalīšanās karojošos grupējumos. Rīgas domē varbūt tas bija mazāk, jo, lai gan uz varu pretendēja kādas desmit partijas, tās centās apvienoties kopā pret vienu – to, kas jau ir pie varas. Saeimā, manuprāt, jau šobrīd ir tā, ka savā starpā varbūt vēl drusku piezemēti, bet cīnās arī trīs koalīcijas partijas, un tad vēl nāk visi jaunie spēki, kuri saka, ka vecajiem jāiet pensijā.

Visu karš pret visiem.

Es nedomāju, ka kādreiz varētu notikt tā, ka valdības koalīcija saka: mēs tagad liekam kopā savu darbu vēlētāju vērtējumam, ja jūs uzskatāt, ka mūsu kopīgs darbs ir tā vērts, balsojiet par mums vēlreiz. Ja ir koalīcija, kura nostrādā četrus gadus kopā (jo nav jau bijušas pēc būtības citas kombinācijas), tad tā var izveidot arī kopīgu sarakstu un iet pie vēlētājiem ar sava kopīgā darba rezultātu. Tas, bez šaubām, būtu ļoti liels izaicinājums. Vienkāršāk ir teikt, ka koalīcijā mēs vienīgie tie labie, bet pārējie – galīgi švaki vai nespējīgi.

Kaut kādas kļūdas neizbēgami pieļautas, kaut kas nav izdarīts vai nesanācis – vainu uz kādu gribas novelt...

Jā. Tad nu sanāk, ka četrus gadus turas kopā un tad pēdējos trīs mēnešus arī cits citam pa muti dod.

Izskatās, ka jaunie arī aizvien vairāk cits citu apkaro, raujoties pārvarēt 5% barjeru. Taču, iespējams, ka Rīgas domē nu sāksies miera laiki, ja visi skaļākie opozicionāri būs savēlēti Saeimā.

Es domāju, ka tas ir pārspīlēts uzskats, ka visi aizies. No šodienas skatupunkta raugoties (un ir vēl divi mēneši līdz vēlēšanām), es teiktu, ka kādas trīs ceturtdaļas no viņiem paliks tepat, pildīs Rīgas vēlētājiem dotos solījumus. Ambīcijas nokļūt tālāk ir ļoti lielas, bet vai tās sekmēsies? Es esmu skeptisks par lielāko daļu no opozīcijas, kas šobrīd startē uz Saeimu.