Taču šobrīd arvien skaidrāk redzam, ka starp vārdiem "pandēmija" un "klimata krīze" veidojas sadursme un rezultātā labi iecerētās un pat iesāktās ilgtspējas stratēģijas nonākušas karantīnā. Turklāt nevis uz divu nedēļu termiņu, bet, visticamāk, uz krietni ilgāku periodu, kamēr ekonomikas sāks atgūties no piedzīvotā vīrusa šoka un pašam vīrusam pretī varēs likt vakcīnu vai zāles. Tāpēc joprojām aktuāli ir jautājumi, cik paliekošas būs šīs pārmaiņas un ar kādu ekonomikas modeli pasaule pamodīsies pēc Covid-19 ieviestās karantīnas.
Plastmasas patēriņš aug
Ja palūkojamies tikai uz Latvijas tirgu saistībā ar ieviestajām drošības prasībām Covid-19 slimības ierobežošanai, redzam, ka plastmasas iepakojuma un dažāda veida izstrādājumu patēriņš ir ievērojami audzis. Iepriekš bijām uzņēmuši skaidru ceļu uz iepakojuma mazināšanu, pārstrādājama iepakojuma izmantošanu un beziepakojuma risinājumiem, savukārt šobrīd savu renesansi atkal piedzīvo plastmasas maisiņi un vienreizlietojamie trauki, kuri tiek ražoti no pirmreizējām izejvielām ar ierobežotām pārstrādes iespējām pēc tam, kad tie ir izlietoti.
Šajā pandēmijas periodā nevienu vairs nepārsteigs, ka ikkatra bulciņa ir savā plastmasas plēvītē un vienreizlietojamās kafijas krūzītes pirms izsniegšanas klientam tiek pat sapakotas vēl plastmasas maisiņos. Protams, šie pasākumi tiek veikti tikai tādēļ, lai pasargātu cilvēkus, jo šobrīd informācija par to, cik ilgi koronavīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsām, ir visai pretrunīga. Taču arī tad, ja esam spiesti izmantot daudz vairāk iepakojuma, nekā mums gribētos, joprojām ir lietas, ko ikviens iepakotājs, ražotājs vai patērētājs var darīt.
Seši būtiski soļi
Pirmkārt, ražotājiem priekšroka ir jādod tādam produktu iepakojumam, kuru pēc tam, kad produkts ir izpakots un sašķirots, varēs pārstrādāt. Ja uzņēmumam nepieciešams atbalsts un papildu kompetence iepakojuma izvēlē, droši var izmantot Latvijas Zaļā punkta sadarbībā ar Latvijas Iepakojuma asociāciju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti piedāvāto iepakojuma sertifikāciju Zaļi pakots, kur var pārliecināties, ka iepakojums tiešām ir pārstrādājams, un saņemt ieteikumus videi draudzīgāka iepakojuma izvēlē.
Otrkārt, lai arī pašlaik naftas cenu krituma ietekmē iepakojuma un arī dažādu citu plastmasas izstrādājumu ražošanai pirmreizējās izejvielas ir krietni lētākas, tomēr ražotājiem joprojām fokuss būtu jāliek uz jau pārstrādāto izejvielu izmantošanu. Eco Baltia grupas rūpnīcas, kas pārstrādā dažādus plastmasas iepakojumus jaunās izejvielās, patlaban ļoti tieši sāk just sekas tam, ka iepakojuma ražotāji pandēmijas ietekmē nolēmuši iet vieglāko ceļu un prioritāri izvēlas pirmreizējās izejvielas. Mūsu rūpnīcas PET Baltija un Nordic Plast ir lieli eksportētāji un darba devēji gan Jelgavā, gan Olainē, taču eksporta tirgos arvien skaidrāk iezīmējas, ka pieprasījums pēc pārstrādātajām izejvielām ir nokrities. Tāpēc gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī būs jādomā, kā saglabāt fokusu uz aprites ekonomiku un ilgtspējīgāku resursu patēriņu, lai kopā ar vīrusu neuzveiktu arī eksportspējīgus ražotājus un vienu no perspektīvākajām nākotnes industrijām, kas pēc tam būs jāceļ no jauna ar vēl milzīgākiem ieguldījumiem.
Treškārt, patērētājiem un ikvienam pircējam veikalā vai jebkurā citā tirdzniecības vietā priekšroka jādod produktiem, uz kuriem ir norāde, ka tie kaut vai daļēji ražoti no pārstrādātām izejvielām vai ir pārstrādājami. Joprojām varam uz veikalu doties ar saviem maisiņiem, plānot savus pirkumus, nelikt katru produktu vairākkārtīgos plastmasas slāņos un galu galā atbalstīt vietējos ražotājus, izvēloties pašmāju ražotāju preci, īpaši, ja tā ir iepakota videi draudzīgi un bez čaukstošiem un spīdošiem materiāliem, kuri dienas beigās nonāks poligonā.
Ceturtkārt, gan Latvijā, gan arī eksporta tirgos jūtams, ka iedzīvotāji un uzņēmumi vīrusa trakumā ir aizmirsuši par atkritumu šķirošanu. Arvien lielākos apjomos šķiroto atkritumu konteineros nonāk sadzīves atkritumi, sašķiroto atkritumu apjoms ir mazāks, un tirgos sāk pietrūkt kvalitatīva materiāla, ko varētu pārstrādāt jaunās izejvielās. Ko darīt? Atbilde ir pavisam vienkārša: sākt vai turpināt rūpīgi šķirot atkritumus un izmantot to infrastruktūru, kas ir pieejama pašvaldībās. Eco Baltia grupas uzņēmumi arī šajā laikā iedzīvotājiem ir nodrošinājuši iespēju šķirot gan konteineros, gan šķirošanas laukumos un pat organizē bezkontakta savākšanu, piemēram, elektroiekārtām. Tāpēc iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienkārši jāizmanto šīs iespējas un jāatgriežas pie rūpīgas atkritumu šķirošanas. Pat ja liekas, ka šobrīd ir citas prioritātes, jāatceras, ka lielākā daļa no mūsu radītajiem atkritumiem dabā nesadalās un katrs nešķiroto atkritumu kilograms tā arī paliks poligona kalnā.
Piektkārt, laikā, kad valdības ieplūdina budžeta līdzekļus dažādu nozaru atbalstam, lai stimulētu ekonomiku, jāparedz, ka šis atbalsts veicinās arī aprites ekonomikas principu īstenošanu. Piemēram, ja atvēlam 75 miljonus eiro ceļu būves projektiem, obligāti iepirkumā jānosaka kritērijs, ka tiks izmantotas otrreizējās izejvielas, piemēram, ceļmalu labiekārtošanā komposts no bioatkritumiem vai asfaltbitumena maisījumos tiks iestrādātas pārstrādāto riepu gumijas granulas, ko citur pasaulē jau praktizē ar ļoti labiem rezultātiem. Ja valsts iepērk dezinfekcijas līdzekļus, obligātam kritērijam jābūt, ka tie ir pārstrādājamās vai atkārtoti uzpildāmās pudelēs.
Sestkārt, ilgtspējīga valsts politika krīzes pārvarēšanai nozīmētu arī to, ka atbalsts krīzē cietušajiem uzņēmumiem tiek turpināts vēl vismaz līdz gada beigām. Piemēram, atkritumu pārstrādes nozarē pandēmijas reālās sekas arvien vairāk sajūtam tikai tagad, jo eksporta partneri neveic jaunus pasūtījumus. Lielu daļu pieprasījuma pēc otrreizējām plastmasas izejvielām veidoja tieši autorūpniecība, kas visā Eiropā uz pāris mēnešiem bija teju pilnībā apturēta. Turklāt prognozējams, ka atgūšanās arī eksporta tirgos notiks pakāpeniski. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējās krīzes, kad tieši darbs eksporta tirgos palīdzēja Latvijai tikt cauri krīzei un visa krīzes izejas stratēģija pamatā bija balstīta eksporta veicināšanā. Šoreiz arī eksporta tirgos ir bezprecedenta situācija, kas rada izaicinājumus eksportētājiem no dažādām nozarēm.
Pat ja Covid-19 ietekmē planēta varēja ieelpot nedaudz svaigāka gaisa elpu un klimata krīzei bija šķietama pauze, skaidrs, ka līdz ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, lidojumu atsākšanos, tūristu plūsmām un rūpnīcu darbības atjaunošanu klimata krīze tepat vien paliks un ilgtspējas stratēģijas būs pat nozīmīgākas nekā līdz šim. Turklāt ilgtspēja aptver daudz plašāku darbalauku nekā tikai ietekmi uz vidi. Arī šajā krīzes situācijā Latvijā varam labi pārliecināties, cik nozīmīga loma bijusi uzņēmumu atbildībai pret saviem darbiniekiem un kopienām – gan ar godīgu nodokļu maksāšanu, lai darbinieki krīzes brīdī būtu pasargāti un saņemtu atbalstu, gan ar atbildīgu rīcību, ieviešot drošības pasākumus darbavietās, kas maksimāli pasargātu strādājošos no savstarpējās inficēšanās riska. Latvijai šis laiks jāizmanto, lai pārorientētos uz aprites ekonomikas modeli un izmantotu to vērtības celšanai visās nozarēs un jomās.