Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš, Petraviča tiesībsarga biroja vērtējumam par sociālās aprūpes centros notiekošo kategoriski nepiekrīt.
Politiķes ieskatā tiesībsarga izteikumi nomelno sociālās aprūpes centrus un aizvaino centru darbiniekus. Pēdējos divos gados valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) infrastruktūrā ieguldīti 4,5 miljoni eiro, un līdz 2022.gada beigām 5,8 miljoni eiro tiks ieguldīti energoefektivitātes uzlabošanā VSAC ēkās, atzīmēja ministre.
Viņa skaidroja, ka vienlaikus pašvaldības turpina veidot grupu dzīvokļus, uz kuriem dzīvei ģimeniskā vidē pārceļas cilvēki no institūcijām.
"Tas ir pakāpenisks un finansiāli dārgs process, kas prasīs vēl daudz laika un līdzekļu, turklāt visus klientus pārvietot uz grupu dzīvokļiem nemaz nav iespējams, jo daudziem nepieciešama augsti kvalificēta aprūpe 24 stundu režīmā," komentēja Petraviča.
Savukārt, pēc ministres paustā, lai nonāktu pie patiesības par personāla attieksmi pret klientiem un kliedētu šaubas par cilvēktiesību pārkāpumiem, visticamāk uz kopīgu tikšanos klātienē būtu jāaicina Jansons un visu VSAC vadītāji. Šajā stāstā svarīgs būtu arī klientu tuvinieku viedoklis, uzskata politiķe.
Vienlaikus ministre pauž lielu pateicību visiem VSAC darbiniekiem, kas strādā ar mērķa grupu un ikdienā dara ļoti grūtu darbu. "Es aicinu kādu no Tiesībsarga biroja pārstāvjiem aiziet uz sociālās aprūpes centru, nostrādāt tur kaut vienu pilnu dienu un iejusties sociālā aprūpētāja ādā," mudināja Petraviča, paužot pateicību visiem aprūpes centru darbiniekiem.
Tikai pateicoties viņiem ir iespējama centru darbība un deinstitucionalizācijas procesa sekmīga turpināšana, izteicās politiķe.
Jau ziņots, ka, kritizējot deinstitucionalizācijas procesu, tiesībsargs aicina līdz 2024.gada 1.janvārim pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu VSAC, ikvienai personai ar invaliditāti nodrošinot atbilstošu sociālo pakalpojumu piešķiršanu sabiedrībā.
Vēstulē norādīts, ka arī šogad Tiesībsarga biroja pārstāvju vizīšu laikā VSAC joprojām tiek konstatēti tie paši cilvēktiesību pārkāpumi, uz kuriem tiesībsargs ir norādījis LM vairāku gadu garumā.
Tādējādi secināts, ka veiktā institūciju infrastruktūras sakārtošana nav uzlabojusi klientiem sniegto sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, kā arī nav nodrošinājusi cieņpilnu attieksmi pret tām personām, kurām pirms desmit gadiem, ratificējot Apvienoto Nāciju organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Latvija solīja vienlīdzīgu tiesību un brīvību nodrošināšanu, īpašu atbalstu un iespēju dzīvot sabiedrībā.
Tiesībsarga birojā ikdienā saņemtās sūdzības un arī biroja pārstāvju novērojumi, veicot regulārās vizītes uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām pierādot, ka līdzšinējā atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu politika nav vērsta uz pilnvērtīgu interešu nodrošināšanu un cieņpilnu attieksmi pret ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošām personām.