Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Rimšēviča lietā izvirzītās apsūdzības Martinsons uzskata par absurdām

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons viņam izvirzītās apsūdzības uzskata par absurdām.

Uzņēmēja advokāts Didzis Vilemsons aģentūru LETA informēja, ka tiesībsargājošo instanču izvirzītās apsūdzības uzņēmējam Martinsonam ir pilnīgi nepamatotas un absurdas. To apliecina apsūdzības virzītāju noslēpumainība un nevēlēšanās sniegt detalizētāku inkriminēto pārkāpumu skaidrojumu.

Martinsons pilnībā noraida jebkādus viņam piedēvētus pārkāpumus un nelikumīgas darbības un ir gatavs līdzdarboties izmeklēšanā, lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus.

Vilemsons arī atgādināja, ka vēršoties pret nepamatoto drošības līdzekļa - apcietinājuma piemērošanu pērn Martinsonam, aizstāvība pagājušā gada sākumā iesniedza sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Jau ziņots, ka prokurore Viorika Jirgena otrden nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Rimšēvičs un Martinsons.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūru LETA informēja, ka Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Martinsons apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa piedāvājuma atbalstīšanu un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu. Arī viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Tiesai nodotajā krimināllietā uzsākts process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Tāpat vēstīts, ka 24.maijā prokurore Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības Rimšēvičam un Martinsonam, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram LB prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums MM Investīcijas iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā žurnālistus informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas Trasta komercbankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

PNB slēgšana – stresa tests valdībai(9)

Lēmumam par kādreizējās Norvik bankas, tagad PNB Bank darbības apturēšanu būs ietekme ne tikai uz bankas darbiniekiem un noguldītājiem, no kuriem 40%, pateicoties mērķtiecīgi veidotajam plašajam mazo...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē