Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Viedoklis: Naudas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai nebūs

Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.

Tāpēc arī prasība attīstīt Latvijas zinātni un augstāko izglītību ir tāda... "konceptuāla", nevis reālu vajadzību diktēta. Un finansējums atbilstošs - simbolisks. Šādā situācijā naudu drīzāk būs iespējams iegūt nevis turpinot konceptuāli prasīt "finansēt zinātni un izglītību", bet gan piedāvājot iniciatīvas, kuru ieguvums ir skaidrs un acīmredzams.


Latvijas uzņēmējiem nevajag izcilu zinātni un augstas kvalitātes izglītību

Konceptuāli, protams, vajag. Taču kopumā ar pētniecību aktīvi nodarbojas apmēram 200 - 300 Latvijas uzņēmumu. Ja izdotos panākt, ka to dara 2000 - 3000, tad arī saruna par zinātnes finansēšanu būtu daudz vieglāka, jo attīstītajās valstīs uzņēmēji ir galvenie cīnītāji par zinātnes un augstākās izglītības attīstību.

Galvenais iemesls - Latvijas ekonomika vēl aizvien ir ar mazu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumu bizness tehnoloģiski un specifisku zināšanu ziņā ir relatīvi vienkāršs, un tā stratēģijas galvenokārt balstās uz mazām izmaksām. Šādā biznesā pētījumi un augsti kvalitatīva izglītība ir lieki tēriņi. Pie tam Latvijas uzņēmumu vadības kompetence un zemais ambīciju līmenis bieži traucē tiem pat iedomāties viedāku un radikālāku attīstību.

Ko darīt, ja uzņēmēji zinātnei nav gatavi? Ne jau turpināt rādīt ar pirkstiem vienam uz otru - "jūs nelietojat, ko mēs pētām..." vai "jūs nepētāt, ko mums vajag...". Ne arī konceptuāli turpināt prasīt “finansēt zinātni”, jo tas palīdzēšot ekonomikai.

Konstruktīvāk būs strādāt ar tiem spēcīgajiem uzņēmumiem, kuriem zinātni vajag. Ja Latvijas zinātnieki kopā ar spēcīgākajām nozarēm izveidos konkrētus un skaidrus pētniecības un attīstības plānus, par kuru komerciālajiem rezultātiem tad uzņēmēji būs gatavi cīnīties, valsts naudu iegūt būs vieglāk.

Kopīgi ar spēcīgākajiem uzņēmumiem veidojiet nozaru valsts pētījumu programmas un kopīgi prasiet naudu tām. Kopīgi prasiet paplašināt esošo Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu lietišķajai pētniecībai. Prasiet veidot pasaules līmeņa industriālās pētniecības infrastruktūru. Neaizmirstiet arī Latvijas uzņēmumus ar vienkāršāku biznesu. Viņiem sākumā pētījumus nevajadzēs, bet noderēs palīdzība tehnoloģiju un metožu ieviešanā.


Latvijas zinātniekiem arī nevajag izcilu zinātni un augstas kvalitātes izglītību

Konceptuāli, protams, vajag. Dodiet papildu naudu un mūsu zinātnieki un profesori būs izcili… Nebūs. Izcilībai nepieciešama plaša starptautiskā pieredze, kontakti ar pasaules zinātnes un izglītības eliti, spēja piedalīties tās diskusijās, izcilas idejas, un globālas ambīcijas. Tās nerodas no papildu naudas.

Viens no galvenajiem zinātnes attīstīšanas pasākumiem citās valstīs ir pasaules līmeņa zinātnieku un profesoru piesaistīšana. 

Ja gribam izcilu zinātni un izglītību, tādiem ir jāstrādā arī Latvijā. Tie uzliek kvalitātes latiņu, un ar savām zināšanām, kontaktiem un pieredzi atbalsta pārējos.

Tieši tāpēc realitātē pasaules līmeņa pētniecība un izglītība ir drauds Latvijas zinātnieku labsajūtai. Jo tad mūsējie ikdienā agresīvi un neatslābstoši konkurēs par savām darba vietām ar labiem pētniekiem no visas pasaules. Un "izcilības" latiņa būs augstāka.

Tomēr stāstam, ka Latvijas zinātnieki un profesori visu izdarīs paši un bez konkurences, ir arvien grūtāk noticēt un atrast naudu, jo tas ir pretrunā pasaules pieredzei. Tāpēc vieglāk būs atrast finansējumu pasaulē izmēģinātām izcilības aktivitātēm, kas ir ar acīmredzamiem ieguvumiem. Lai arī dažiem tās nepatiks.

Sekojot pasaules praksei, beidzot būtu finansējams izcilu ārvalstu zinātnieku darbs Latvijas augstskolās gan pētnieku, profesoru, gan vadītāju amatos. Steidzami novēršami arī valodu ierobežojumi, diplomu atzīšanas sarežģītība un citas birokrātiskās barjeras, kas traucē ārvalstu pētniekiem Latvijā veidot pilnvērtīgu karjeru.

Tāpat var ieviest pasaulē populāru praksi - finansējumu diasporas zinātnieku aicināšanai mājās - gan produktīvu, pieredzējušu pētnieku, gan cerīgu jauno, kuri ieguvuši grādus vai pēcdoktorantūras praksi labākajās pasaules augstskolās.

Visbeidzot, vispārīgā "finansēt zinātni" vietā, prasāms atbalsts izcilajiem, pasaules līmeņa projektiem Latvijas institūcijās. It īpaši, ja iesaistīti nozares uzņēmumi. Tādiem, kuri spēj starptautiski parādīt, ko Latvija var, un rāda pārējiem, kas ir "izcila zinātne" 


Latvijas studentiem nevajag izcilu zinātni un augstas kvalitātes izglītību

Konceptuāli, protams, vajag. Tomēr realitāti raksturo Latvijas Studentu apvienības un LDDK prioritātes. Gan uzņēmēji, gan studenti prasa samazināt studiju intensitāti, lai paralēli mācībām varētu strādāt pilnu darba laiku. Tas atbilst pašreizējām reālajām prioritātēm: kompānijām vajag darbiniekus, studentiem - naudu. Neviens neprasa izglītības intensitāti pasaules labāko programmu līmenī.

Jo tāda izglītība nozīmētu mācības 60-80 stundas nedēļā, un tad nav iespējams 40 stundas strādāt. Cik daudzi Latvijas studenti gribētu un spētu tik intensīvi mācīties? Pie tam šāda izglītība būtu vismaz 3-4 reizes dārgāka. Vai visi gribētāji nav jau iestājušies labākajās programmās Latvijā, vai devušies studēt ārzemēs?

Akūtais darbaspēka trūkums un Latvijas biznesa vienkāršums ir viens no kavēkļiem kvalitatīvas izglītības attīstībai.

Ja algu var saņemt tūlīt, un bizness nespēj izmantot augstas kvalitātes izglītību un maksāt par to, tad studentiem nav motivācijas studēt intensīvās un dārgās programmas. Augstskolām nav izdevīgi tādas veidot. Neviens nav arī gatavs maksāt vairāk, arī ne valsts.

Situācijā, kad izglītības kvalitāte realitātē netiek novērtēta, konceptuālā "finansēt augstāko izglītību" vietā būs vieglāk prasīt naudu "precei", kuras vērtība ir acīmredzama. Tāpēc rosiniet atbalstīt izcilu, reģionā konkurētspējīgu programmu veidošanu, kurās mācītos arī ārvalstu studenti un strādātu ārvalstu profesori. Izstrādājiet šīs programmas kopā ar uzņēmējiem, tādas kā IKT nozares jaunā iniciatīva.

Izcilās programmas radīs konkurenci studentu, profesoru un augstskolu vidū, un pacels kvalitātes līmeni visā sistēmā. To studenti būs gatavi mācīties 80 stundas nedēļā un maksāt vairāk, jo pavērsies globālās karjeras iespējas un gaidāmas lielākas algas. Tās kļūs par Latvijas lepnumu, rādot, ka mēs varam būt pasaules topā. Šī būs arī iespēja noturēt Latvijā spējīgākos jauniešus, kuri mērķē uz pasaules labākajām universitātēm.


Latvijas sabiedrībai nevajag izcilu zinātni un augstas kvalitātes izglītību

Vajadzība pēc zinātnes un augstākās izglītības nav acīmredzama arī citās valstīs, un arī tur cilvēki ikdienā neizjūt tās trūkumu. Tai attīstīties palīdz vai nu uzņēmumu pieprasījums (gan pēc pētījumiem, gan kvalitatīvas izglītības), tā kalpo par nacionālo lepnumu, vai arī tai ir skaidra vieta nācijas nākotnes vīzijā.

Abu pirmo trūkumu Latvijā jau aprakstīju. Savukārt vieta nācijas nākotnes vīzijā zinātnei un izglītībai ir tikai tad, ja pašas nācijas mērķis ir kļūt par sabiedrību ar augsti tehnoloģisku un sarežģītu ekonomiku, ar modernu dzīvesveidu, un pārspēt konkurentus. Tad vajadzība pēc zinātnes un izglītības kļūst saprotama un racionāla.

Latvijas sabiedrības nākotnes vīzija tāda nav. Mūsu nācijas pamatā ir etnicitātes un tradīciju saglabāšana, bez modernas reinterpretācijas pieļāvumiem. Konstrukcijā uzsvērti vēsturiskie zaudējumi, taču tie transformējas par nepieciešamību aizsargāties, nevis kļūt spēcīgākiem par konkurentiem. Šādā vīzijā grūti atrast nepieciešamību attīstītai zinātnei un izglītībai.

Tāpēc, lai iegūtu lielāku finansējumu, zinātnieku un profesoru uzdevums ir palīdzēt veidot vīziju par 21. gadsimta Latviju - modernu, tehnoloģiski un intelektuāli spēcīgu valsti. Stāstot, kāda tā būtu, un palīdzot pārvarēt neticību tās iespējamībai. Veidojot vīziju, kas ir ietekmīgāka par alternatīvām, kur "laimīgas dzīves" pamatā ir iekonservēšanās, dažādu Latvijas iedzīvotāju grupu apkarošana un Šervudas meža pasakas. Tajos stāstos zinātnes loma ir vien simboliska, finansējums - arī.


Papildu nauda netiks izmantota lietderīgi

Situācijā, kad izcila zinātne un augstas kvalitātes izglītība reāli nevienam Latvijā nav nepieciešama, pastāv ievērojams risks, ka jebkurš papildu finansējums tiks izmantots nelietderīgi.

Gluži cilvēcīga ir vēlme, lai papildu finansējums nāktu viegli. Tāpēc zinātnieki un augstskolu vadība cīnīsies, lai papildu nauda būtu tam, kas jau tiek darīts, lai jaunās prasības būtu pēc iespējas mazākas, un izpratne par "izcilību" - piezemēta. Latvijas valsts pārvalde šādās cīņās parasti zaudē. Nauda iztērēta, rezultāts - piezemēts.

Tāpēc tā vietā, lai palielinātu finansējumu visiem un pēc tam cīnītos pret prasību degradāciju vai neizpildi, jāmaksā tieši un mērķēti - par izcilību.

Latvijas pieredze arī apstiprina, ka zinātnes finansēšana balstāma konkurencē, nevis garantētajās summās.

Kopš konkurences principu ieviešanas zinātnes finansēšanā ir dubultojies Latvijas pētnieku publikāciju skaits starptautiski citējamos žurnālos.

Latvijā nav arī grūti ieviest mērķētu, konkurencē balstītu izcilības un lietišķās pētniecības atbalstu, jo nav jāizdomā jaunas politikas. Tādas jau ir izmēģinātas Latvijas ES struktūrfondos. Visvieglāk un visefektīvāk būtu veiksmīgāko atbalstu pārcelt uz valsts budžetu, atbrīvot no ES SF ierobežojumiem un attīstīt tālāk. Attīstot esošās politikas, būs arī mazāk intensīvi jācīnās pret prasību degradēšanu.

Ja tas tiks izdarīts, līdz 2023. gadam valsts finansējums zinātnei gandrīz dubultotos. Tas tiktu izlietots efektīvi un novirzīts tieši galvenajam mērķim - izcilai zinātnei un augstas kvalitātes izglītībai.

Top komentāri

Zinātnieks
Z
Izglītības-zinātnes organizātoriem būtu jāsaprot, ka zinātnes finansēšanas sistēma Latvijā ir vienmēr bijusi tāda kā grābstīšanās. Būtiskākais sistēmā ir: jānodrošina finansēšanas pēctecību. Tas nozīmē, ka nepieciešams gan fundamentālās zinātnes pētniecība, gan resursi lietišķās zinātnes attīstībai un novešanai līdz komercializācijai. Zinātniekam jāzina, ka viņa izgudrojumu, kas radies uz šodienas fundamentālo atklājumu bāzes, rīt varēs atīstīt līdz komerciālizējamam produktam, ieskaitot patentēšanas un patentu uzturēšanas maksas utt. Tādas sistēmas un tālredzīgas plānošanas Latvijā nekad nav bijis. Latvijā daudz maz attīstīta ir "zinātnes" māju būvniecība, jo ierēdnīši māk saskaitīt stāvus un pārgriezt lentiņas.
Vienos vārtos
V
Atgriežas vecā retorika, kad tika pretnostatīts tradicionālais, nacionālais un pasaules kārtība - lauku saimniecības kā dzīves veids un industriālās latifundijas. Kur esam - lauki ir tukši, nācija aizplūst. Pirms tiek uzstādīti skaļi mērķi ir jādomā ne tikai par finansējumu konkrētai nozarei, bet arī kā motivēt tautu, lai tā nezaudētu nacionālo pašlepnumu un vēlēšanos dzīvot un attīstīt savas spējas dzimtajā zemē. Citādi - turpināsim skolot augstas klases zinātniekus, bet citiem. Šauri mērķēt finansējums izcilībai, degradētā vidē - t.i. politika vienos vārtos
...
.
Vispār jau DR. pie vārda un uzvārda liek, ja ir iegūts doktora grāds, nevis persona ir doktorants.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē