Karstais laiks ir sarežģīts ne tikai glābējiem lielā darba apjoma dēļ, bet arī visai sabiedrībai, jo tā meklē veldzi, dodas pie ūdeņiem, brauc ar peldlīdzekļiem, neievērojot elementāras drošības prasības, rezultātā nonākot situācijās, kad nepieciešama glābēju palīdzība, pauda Āboliņš.
Viņš uzsvēra, ka diemžēl laika gaitā iedzīvotāju izpratne un apziņa par drošības pasākumiem uz ūdens nav īpaši uzlabojusies un gadu no gada Latvijā noslīkst vairāki desmiti cilvēku. Šogad noslīkuši jau 46 cilvēki.
"Pie katra indivīda nevar pielikt glābēju. Nereti jādzird pārmetumi, kāpēc tur vai citur nav bijis glābēju, bet glābējiem ir jāveic savas funkcijas un uzdevumi, nevar dežurēt tikai pludmalēs," sacīja VUGD priekšnieks.
Vērtējot gadījumus, kad cilvēki noslīkuši Gaujā, Āboliņš skaidroja, ka tā ir ļoti sarežģīta upe, kurai ir daudz līkloču, straumes, atvari, kritušie koki, kas apgrūtina glābšanas un meklēšanas darbus, jo reizēm cilvēki ieķērušies kaut kur upē nokritušos kokos.
"Meklēšanas darbi šādās upēs zem ūdens nav tas pats, kas nirt dzidrā ūdenī Ēģiptē ar akvalangu. Pie mums jāaptausta katrs centimetrs, lai kaut ko atrastu," uzsvēra VUGD priekšnieks.