Ārlietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka Braže šodien piedalījās ES Ārlietu padomē, kurā izteica atbalstu Polijai par drošības kā galvenā jautājuma virzīšanu tās ES prezidentūrā. Krievijas draudi eiroatlantiskajai telpai ir nopietni, un tie turpināsies, uzskata Braže, papildinot, ka mums jāturpina vairāk un ātrāk ieguldīt drošībā un aizsardzībā, jo Krievija ir ilgtermiņa drauds visai Eiropai un NATO.
Tāpat viņa piekrīt ASV administrācijai, proti, ka vāja Krievija ir vislabākā drošības garantija visai eiroatlantiskajai telpai, pasaules mieram un stabilitātei, kā arī ilgstošam un taisnīgam mieram.
Jau vēstīts, ka ES Ārlietu padomē ministri vienojās pagarināt ES sektorālās sankcijas pret Krieviju. Tāpat nolemts piemērot ES sankcijas trīs Krievijas militārā izlūkošanas dienesta personām par kiberuzbrukumu pret Igauniju. Uzbrucēji tika identificēti pērn ar Latvijas un sabiedroto - Vācijas, Nīderlandes un Čehijas - atbalstu.
Braže arī uzsvēra, ka sankcijas strādā un Krievijas ekonomika jau šobrīd ir kā brūkošs "kāršu nams". Krievija ir izmisusi, pārliecināta ministre, papildinot, ka tā vairs nespēj maldināt savus cilvēkus un uzņēmējus par to, cik slikta patiesībā ir Krievijas ekonomiskā situācija.
Tāpat Braže ES ārlietu ministrus informēja par situāciju saistībā ar nodarītajiem bojājumiem datu kabelim starp Latviju un Zviedriju, kā arī pateicās iesaistītām pusēm par ātro reakciju un sadarbību. Ministre aicināja ES Ārējās darbības dienestu iesaistīties attiecībā uz sadarbību ar valstīm ārpus ES.
Ministre kolēģus informēja par līdz šim notikušajām sarunām ar jauno ASV administrāciju - gan pirms inaugurācijas, gan par piektdien, 24.janvārī, notikušo telefonsarunu ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio. Amatpersonas vienojās stiprināt sadarbību aizsardzības un drošības jomā, enerģētikā un jaunajās tehnoloģijās, par turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī maksimālu Krievijas ierobežošanu.
ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstis ir lielākais atbalsta sniedzējs Ukrainai - līdz šim sniegtais visa veida atbalsts ir sasniedzis vismaz 134 miljardus eiro, un tas turpinās palielināties.
Visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis par nemainīgi stingru militāru un finanšu atbalstu Ukrainai. Braže uzsvēra, ka Latvija arī šogad Ukrainai sniegs atbalstu 1% no IKP apmērā, un 0,25% veido militārais atbalsts. Tāpat Latvija turpinās nodrošināt atbalstu ukraiņiem Latvijā, kā arī turpinās darbu pie jaunām sankcijām un to efektīvas ieviešanas.
Dalībvalstis bija vienisprātis arī par spēcīgu nākamo 16.sankciju pakotni pirms Krievijas kara Ukrainā trešās gadadienas. Prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir turpmāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka "ēnas flotes" kuģu pakļaušana sankcijām. Braže norāda, ka Latvija turpinās darbu ar trešajām valstīm, lai novērstu to palīdzību Krievijai sankciju apiešanā.
Pārrunājot sadarbību ar jauno ASV administrāciju, ministri uzsvēra ciešas turpmākās sadarbības nozīmi ar ASV.
Ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos, panākto vienošanos par pamieru un gūstekņu atbrīvošanu, kā arī situāciju Sīrijā. Ministri pauda gandarījumu par to, ka tiks atjaunota ES Robežpalīdzības misijas Rafā darbība. Ministri pārrunāja ES atbalsta iespējas Sīrijas rekonstrukcijai un samierināšanas procesam.
Sanāksmē Eiropas Komisija informēja par papildu 30 miljonu eiro finanšu palīdzību Moldovas enerģētikas krīzes seku mazināšanai, kas ilgtermiņā palīdzēs nodrošināt Moldovas enerģētisko neatkarību.
Turpinoties notikumu attīstībai Gruzijā, ministri vienojās par daļēju ES un Gruzijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu apturēšanu Gruzijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem, kā arī pauda solidaritāti un tālāku atbalstu Gruzijas demokrātiskajiem spēkiem.