Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 23. janvāris
Strauta, Grieta, Rebeka

Tēma

Īsto nēģu sezonu gaidot © DIENA(1)

Vienam nēģi liks laizīties un izraisīs siekalu pieplūdumu mutē, citam – saviebties un atsaukt atmiņā stāstus, kā tie ēd maitu. Bet kā tad īsti ir ar to populāciju un popularitāti Latvijā? Sākoties nēģu svētku sezonai, SestDiena devās noskaidrot visu svarīgo par šiem apaļmutniekiem

Vecums klāt? © DIENA(5)

Kad XIX gadsimta beigās Oto fon Bismarks Prūsijā ieviesa vecuma pensiju (sākotnēji no 70, vēlāk – 65 gadiem), vairākums iedzīvotāju to nesagaidīja, jo vidējais mūža ilgums bija 45 gadi. Mūsdienās četrdesmitgadnieks Eiropā ir tikko knapi beidzis justies jauns un, iespējams, pirmo reizi iejūtas vecāku lomā. SestDiena pēta, kad tad mūsdienās iestājas vecums un vai tas ir kļuvis par "jauno veco", aizstājot jaunības kultu

Jauns sākums, ballīte vai parasta diena? © DIENA(3)

1.septembrī 18 744 pirmklasnieki sapucējušies un ar ziediem rokās soļos uz skolu. Latvijā bez šīs tradīcijas septembra sākums nemaz nav iedomājams, un, šķiet, lielākoties tie ir svētki ne tikai vecākiem, bet arī pašiem bērniem, kas, vismaz atbildot uz žurnālistu jautājumiem, uzsver, ka mācīties tiešām patīk.

Neizvērtēsim no jauna gravitācijas teoriju © DIENA(8)

Gan kritiskā domāšana, gan zinātne pirms dažiem gadiem vairākumam nemaz nelikās aizstāvības vērta, jo nešķita, ka ir kāds apdraudējums, saka Edgars Lapiņš. Taču līdz ar jaunu spēlētāju ienākšanu politiskajā un mediju elitē šis jautājums kļuvis tik aktuāls kā vēl nekad. Tāpēc Lapiņš kopā ar domubiedriem arī dibinājis Skeptisko biedrību, kas pulcē kopā zinātnes fanus un vēlas kļūt par visu racionālo prātu labāko draugu. Paralēli tam viņš skolās pasniedz kritiskās domāšanas lekcijas un ikdienu vada kā stratēģis reklāmas aģentūrā DDB.

Atkritumu nāve - tā vēl nav beigas © DIENA(4)

Ko īsti drīkst un ko nedrīkst darīt ar slēgtajām izgāztuvēm jeb tādām vietām kā Pļavniekos par Ušakova kepku iesauktais atkritumu kalns? SestDiena pēta, ko īsti nozīmē atkritumu rekultivācija, ar ko atšķiras nelegālā izgāztuve no atkritumu poligona un cik bīstamas šādas vietas ir cilvēkiem.

Sirds uz plaukta © DIENA(1)

Vislabāk jaunajiem ārstiem mācīties, skatoties uz īstiem orgāniem, uzsver britu profesors Viljams Edvardss. Viņš palīdz šos paraugus saglabāt burciņās, lai vēl pēc vairākiem gadu simtiem speciālisti tos varētu izmantot un mācīties arī par slimībām, kas, piemēram, izskaustas un tad pēkšņi atkal atgriezušās.

Īsts nav viltots © DIENA(6)

Rīgas Centrāltirgū populāru zīmolu preču viltojumus atrast nav nekāda problēma. Kaut piecas minūtes pastaigas solītī ejot cauri tirgus daļai, kur pārdod apģērbus, grūti neievērot vismaz kādu somiņu, botu pāri vai kleitu. Nav pat jāiet iekšā bodītēs. Kad tirgū paviesojas SestDiena, pašā goda vietā, kāda veikala priekšā uz manekena, karājas arī, piemēram, rozā pidžama, kas rotāta ar spīguļiem un daudzām Chanel logo apdrukām. Vēl uzkrītošākā kvantumā viltojumi sastopami tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Titāniks. Tirgus veikalos tie ir vien atsevišķi apģērbi vai aksesuāri, bet šeit rindiņā saliktas 30–70 eiro vērtas Michael Kors, Chanel un Louis Vuitton somiņas.

Trešās dimensijas iekarošana: Lidmobiļi jau drīz © DIENA

Kādreiz lidojoši automobiļi pilsētas ielās šķita zinātniskā fantastika, bet nu jau tā izskatās pēc tuvāko gadu nākotnes – vairākas kompānijas oficiāli paziņojušas par lidmobiļu sērijveida ražošanu, un par tirgus iekarošanu ar lidojošiem taksometriem runā arī tādi uzņēmumi kā Airbus un Uber.

Iemīlējies improvizācijā © DIENA

Nejauši atradis aicinājumu improvizācijā, Valdis Sils (30) nu jau ar to arī pelna, un viņa darba pienākumos ietilpst ne tikai cilvēku smīdināšana, pārsteigšana un uzmundrināšana, bet arī modināšana. Kopš gada sākuma viņš kopā ar Kasparu Breidaku vada Radio SWH rīta raidījumu Tik tik tik.

No satelīta līdz Eiropas griestiem © DIENA

Planētas spēcīgākie pludmales volejbola dueti šajā nedēļas nogalē Austrijas galvaspilsētā Vīnē dalīs pasaules čempionāta godalgas, bet drīz pēc tam liela daļa no viņiem mēros ceļu uz Latviju, jo no 16. līdz 20. augustam kontinenta meistarsacīkstes notiks Jūrmalā

Izzūdošais siena gubu siltums © DIENA(2)

Siena kaudzes dainās un naivās glezniņās, pastkartēs ar Latvijas lauku ainavām, stāsti par to, kā viesnīcas vietā noderējusi siena kaudze. Jā, to pilnīgi gribas pamēģināt! Tikai siena kaudzes vairs īsti nemana, tās rūpīgi jāmeklē, un stāsti par siena talkām lielākoties palikuši vien bērnības un jaunības dienu ainiņās.

Tējošanai vajag laiku © DIENA

Lai gan saspringtais dienas ritms bieži vien neļauj izkopt senas un stabilas tējas dzeršanas tradīcijas, kūpošais dzēriens arī pie mums ir iecienīts. Zemnieku saimniecības Rūķīšu tēja saimnieks Raimonds Lignickis ar ģimeni no tā attīstījuši arī biznesu – pārņemot sievastēva interesi par ārstniecības augiem, viņi izveidojuši tēju un nu jau arī ievārījumu un sulu ražotni.

Naktsmājas pie svešinieka © DIENA(13)

Aizvien biežāk, dodoties ceļojumos, cilvēki viesnīcu vietā labprātāk izvēlas apmesties privātās mājās, dzīvokļos vai istabiņās – Airbnb jau gadiem ļauj piemeklēt sev tīkamāko alternatīvu. Ne vienmēr gan viss izdodas, kā plānots, – kā īrnieki, tā izīrētāji mēdz būt dažādi ar visām no tā izrietošajām sekām.

Būdiņa uz Mēness © DIENA(32)

Pirms steigties ar Marsa kolonizāciju, cilvēcei savā ekonomiskajā sistēmā vajadzētu iekļaut Mēnesi un saglābt planētu Zeme, uzsver projekta Moon Hut vadītājs Deivids Goldsmits. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai aicinātu par kosmosu un tā izmantošanas iespējām vairāk runāt jau skolās, tādējādi mainot domāšanu par to, kam tuvākas un tālākas planētas var būt noderīgas.

Fotogrāfija, ne kristāla bumba © DIENA(5)

Demokrātijās iestrādātajiem vēlēšanu un referendumu iznākumiem ir ilglaicīgas, plaša mēroga sekas, tāpēc nav brīnums, ka daudzi nevar nociesties un jau mēnešiem pirms balsojumiem grib iegūt priekšstatu par to, "kā nu būs". Modernajā pasaulē nākotni neparedz, piemēram, vērojot putna lidojumu, bet gan ņemot talkā datu analīzi, un prognozes balsta uz socioloģisko aptauju rezultātiem. Tomēr pēdējos gados pēc vairākiem šķietami pārsteidzošiem balsojumu rezultātiem gan visā Rietumu pasaulē, gan Latvijā aizvien biežāk rodas jautājums – vai aptaujas sākušas vairāk kļūdīties? SestDiena šo jautājumu uzdeva tiem, kas Latvijā veido šīs aptaujas.

Latvju zīmju renesanse © DIENA(20)

Gadsimtiem godātie raksti šodien atdzimst jaunos veidolos – tos drukā uz apģērba, zīmē uz produktu etiķetēm, grebj traukos, bet drosmīgākie pamanās pat ietetovēt uz ķermeņa. Domas par to dalās – vieni teic, ka tautiskās zīmes šodien kļuvušas par masu produktu, kas sastopams teju uz katra stūra, bet citi priecājas, ka latviešu saknes spējušas iet līdzi laikam.

Pēc latviskā alus uz Latgali © DIENA(3)

Īstenā jāņusiera recepte nu nostiprināta kā nacionālas nozīmes kulinārais mantojums, un sieru ar šādu nosaukumu var gatavot, vien iegūstot īpašu atļauju, ar alu, šķiet, ir vienkāršāk, un strikti noteiktas receptes, kas būtu tas īstenais latviešu alus, nav. Taču atrast vīrus vai sievas, kas pēc savu senču metodēm darina alu, nav nemaz viegli. SestDiena dodas uz Bērzpili, lai piedalītos Jāņu alus brūvēšanā latgaliskā stilā.

Zemes garša šķīvī © DIENA(1)

Ar garšas palīdzību jāspēj cilvēkam izstāstīt stāstu – ir pārliecināts šefpavārs Dzintars Kristovskis. Viņš kļuvis par oficiālo Rīgas–Gaujas reģiona gastronomijas vēstnesi Eiropā un uzsver vietējo produktu nozīmi, taču ar piebildi – "audzis Latvijā" vēl nav kvalitātes zīme, to veido vairāku faktoru kopums.

Bērnības garša šodienas veikalā © DIENA(3)

Konfektes Serenāde un vārītais iebiezinātais piens, bārbeles un cepumi Selga, biezpiena sieriņš Kārums, un kur nu bez Cielaviņas! Vai tā ir bērnības garša, zināma vērtība vai arī laika pārbaudi izturējusi izcila recepte, ko pārspēt grūti? Kāpēc mums gribas ēst pārtiku ar tiem pašiem nosaukumiem, ko veikalā vai "zem letes" varēja atrast arī bērnībā?