Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +17 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 27. jūlijs
Marta, Dita, Dite

Pasaulē

Austrālijas ekonomikai pirmā recesija 29 gadu laikā

Austrālijas iekšzemes kopproduktam (IKP) šā gada otrajā ceturksnī bijis rekordliels kritums ceturkšņa izteiksmē, un, tā kā lejupslīde bijusi jau otro ceturksni pēc kārtas, valsts ekonomika nonākusi pirmajā recesijā 29 gadu laikā, liecina Austrālijas statistikas biroja otrdien publiskotie dati.

Igaunija turas pretī Covid-19 krīzei © DIENA

Latvijā ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija bieži tiek minēta kā pozitīvais piemērs, kuram vajadzētu līdzināties. Patlaban aktuāls ir jautājums, vai Igaunija veiksmīgāk nekā Latvija pārvarēs Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un visu tautsaimniecību kopumā.

Derīgo izrakteņu ekoloģiskais lāsts © DIENA

Tikai pēc iespaidīgas ekoloģiskās katastrofas Arktikā Krievijas varas iestādes beidzot pievērsušas uzmanību faktam, ka viens no valsts lielākajiem derīgo izrakteņu ieguves koncerniem Nornikeļ (līdz 2016. gadam koncerns dēvējās par Noriļskij nikeļNoriļskas niķeli) sistēmiski un vērienīgi ignorē vides aizsardzības prasības.

Divas gāzes tirgus realitātes © DIENA

Šī gada pirmā puse mūsu reģiona dabasgāzes tirgū iezīmējās ar patēriņa un cenu kritumu. Tai pašā laikā biržas darījumu skaits Baltijas gāzes tirgū un to apjomi bijuši tik lieli kā nekad, un tāpat arī audzis pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pakalpojumiem.

International Airlines Group pusgadā cietusi 3,8 miljardu eiro zaudējumus

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas British Airways un Spānijas nacionālās lidsabiedrības Iberia holdingkompānija International Airlines Group (IAG) šogad pirmajos sešos mēnešos strādājusi ar 3,8 miljardu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 806 miljonu eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Finnair otrajā ceturksnī cietusi 172 miljonu eiro zaudējumus

Somijas nacionālā aviokompānija Finnair šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 172 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 31 miljona eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pērn, teikts piektdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Ūdens nonākšanai biržā trūkst pragmatisma © DIENA

Finanšu tirgus evolūcija, tajā parādoties aizvien jauniem ieguldījumu instrumentiem, planētas iedzīvotāju skaita pieaugums un līdz ar to aizvien lielāks ūdens resursu patēriņš, globālās klimata pārmaiņas un pārtuksnešošanās, kā arī vienkārša alkatība jau kādu laiku raisa viedokli par ūdens kontraktu tirdzniecību biržā, līdzīgi kā tas ir ar citiem izejvielu resursiem – naftu, industriālajiem metāliem vai lauksaimniecības kultūrām. Tiesa, līdzās iespējai kādam nopelnīt nedrīkst aizmirst par potenciālajiem konfliktiem, bēgļu plūsmām un pieaugošu inflāciju.

Zaļās, zilās un tirkīza krāsās © DIENA

Vācijas valdība nesen apstiprināja ambiciozu Nacionālo ūdeņraža stratēģiju (Nationale Wasserstoffstrategie), kuras ietvaros, kā uzreiz pēc attiecīgās valdības sēdes paziņoja valsts ekonomikas ministrs Peters Altmaiers, paredzēta Vācijas kļūšana par ''pasaules pirmo numuru'' ūdeņraža tehnoloģijās.

100 eiro vērti kuponi vietējā biznesa atbalstam © DIENA

Vidusjūras salu valsts Maltas Republika (turpmāk – Malta) nesen atvērusi robežas vairāk nekā 20 valstu pilsoņiem, to vidū arī ceļotājiem no Latvijas. Pirmajā jūlija nedēļā jau noticis 81 aviolidojums. Viesnīcas, kafejnīcas un tūrisma objekti atsāk darbu, un tūrisma nozare ar Maltas valdības atbalstu sāk atkopties no smagā trieciena, ko radījuši Covid-19 ierobežojumi. Maltieši, kas apzinīgi pašizolējušies, gan bažījas, ka slimība varētu tikt importēta, tāpēc ievēro stingru piesardzību.

Pagaidām maz optimisma © DIENA

Nesen Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publiskoja atjaunotās globālās ekonomikas attīstības prognozes World Economic Outlook Update. June 2020. Iepriekšējais pārskats tika publiskots aprīlī, un tajā globālajai ekonomikai 2020. gadā tika paredzēts kritums 3% apmērā, salīdzinot ar 2019. gadu, bet 2021. gadā – izaugsme 5,8% apmērā. Pārskatītās prognozes ir pesimistiskākas, un 2020. gadā paredzēts kritums 4,9%, bet 2021. gadā – izaugsme 5,4% apmērā.

Videi draudzīga ekonomika ir ilgtermiņa prioritāte © DIENA(4)

Pirms pasaulē par dominējošo problēmu kļuva Covid-19 globālā pandēmija, visā Eiropas Savienībā (ES) liela uzmanība tika pievērsta vides aizsardzībai un dažādiem Eiropas Zaļā kursa, kura mērķis ir salāgot ekonomiskās intereses ar saudzību pret vidi, īstenošanas virzieniem.