Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +17 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 27. jūlijs
Marta, Dita, Dite

Pasaulē

Valsts, kurā patiešām prot atbalstīt vietējo biznesu © DIENA(8)

Līdz ar Covid-19 globālo pandēmiju Gruzijas ekonomika varētu ciest īpaši smagi, jo būtisks šīs valsts ekonomikas balsts ir tieši ārvalstu ceļotājus uzņemošais tūrisms. Protams, to, cik stipri Covid-19 ietekmēs Gruzijas tūrisma industriju un ekonomiku kopumā, varēs novērtēt tikai laika gaitā. Vēl nesen – martā – šī Eiropas austrumos esošā valsts bija Latvijas iedzīvotājiem interesants un finansiāli pievilcīgs ceļojumu mērķis, un cerams, ka tā tas drīzumā būs atkal.

Lētā melnā zelta ieguvumi © DIENA

Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.

Ekonomikas motori pieklust, bet tomēr neapstājas © DIENA(1)

Vidusjūras salu valstij Maltas Republikai jeb vienkārši Maltai Itālijas tuvums liek rūpīgi meklēt risinājumus, kā vienlaikus gan pasargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19, gan nenoslāpēt ekonomiku, kas ļāvusi labi dzīvot ne tikai Maltas pilsoņiem, bet arī viesstrādnieku tūkstošiem.

Jāglābj ekonomika un jāstiprina veselības aprūpe © DIENA(24)

Pagājušajā nedēļā, Eiropā palielinoties saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaitam, bija vērojami Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu visai atšķirīgie centieni ierobežot Covid-19 izplatību, bet ES mērogā saskaņotas un vienotas rīcības – vismaz raugoties no iedzīvotāju skatpunkta – pietrūka. To, kādai vajadzētu būt ES līmenī koordinētai rīcībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai, Diena jautāja vairākiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Latvijas.

Viltus ziņas par vīrusu izraisa iepirkšanās drudzi © DIENA(6)

Kad ziņu klāstā informācija par koronavīrusu Covid-19 variē no informācijas sēnalām par XXI gadsimta mēri un izdzīvošanas iespēju koeficientiem līdz sausiem skaitļiem par saslimušo skaitu tuvējā Itālijā, Vidusjūras salu valstī Maltas Republikā daļa sabiedrības nesen uzķērās uz viltus ziņu āķa sociālajos tīklos, izraisot iepirkšanās paniku. (Jāpiebilst, ka attālums no Maltas līdz Itālijai ir aptuveni 80 kilometru.)

Jūras pārvadājumu nozari apdraud lēnīgums un koronavīruss. Jārēķinās ar peļņas kritumu © DIENA(5)

Viens no pasaules ekonomiskās veselības indikatoriem neapšaubāmi ir notiekošais jūras pārvadājumu nozarē. Ja ekonomikai klājas labi, starptautiskā tirdzniecība ir dzīvības pilna un rodas labvēlīgi apstākļi arī kravu pārvadājumu apjomu kāpumam. Tas savukārt ir veicinošs apstāklis tam, lai nozares kompāniju peļņa augtu un akciju cenas palielinātos. Diemžēl šobrīd drīzāk ir jārunā par pretēju tendenci

Meklē veidus, kā transportu padarīt videi draudzīgāku © DIENA(3)

Lai gan salu valsts Maltas Republika ir mazākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts (tās platība ir 316 kvadrātkilometru) un varētu likties, ka to kājām var izstaigāt krustu šķērsu, te daudz populārāka par pastaigu ir braukšana ar automašīnu. Iedzīvotāju skaits (aptuveni 445 tūkstoši) gandrīz vai līdzinās reģistrēto transporta līdzekļu skaitam. Tāpēc ilgtspējīgi transporta risinājumi ir politiķu un dažādu interešu grupu diskusiju objekts.

ASV nezaudē cerības apsteigt Huawei © DIENA(5)

Nesen – janvāra beigās – vispirms Lielbritānija, bet dienu vēlāk Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumus ierobežot, taču pilnībā neaizliegt Ķīnas informācijas tehnoloģiju giganta Huawei ražotā aprīkojuma izmantošanu piektās paaudzes jeb 5G mobilo tīklu izveidē.

Krievijas un Baltkrievijas naftas "karš" © DIENA(19)

Kārtējais konflikts starp Krieviju un Baltkrieviju par Krievijas energoresursu piegāžu cenām šoreiz ir izrādījies ievērojami dramatiskāks nekā iepriekšējās domstarpības. Kāds būs konflikta iznākums, pagaidām vēl nav skaidrs, tomēr viens no nākotnes scenārijiem varētu būt naftas piegāžu Baltkrievijai diversifikācija, kas paver iespējas arī Latvijai.

Maltā atbraucējus no Latvijas uztver kā austrumeiropiešus © DIENA(12)

Atrast vakanci un arī darbu Dienvideiropas salu valstī Maltā ir viegli, bet integrēties augsta līmeņa maltiešu profesionāļu aprindās gan ir daudz grūtāk. Atbraucēji var veidot savu uzņēmējdarbību, bet, lai panāktu uzticēšanos un sekmīgu sadarbību lielā projektā, pārrunām jāveltī vairāki mēneši. Taču Maltas zemais bezdarba līmenis, saulainais klimats, vietējo iedzīvotāju optimistiskā attieksme pret dzīvi un nelielie attālumi, piemēram, no mājokļa līdz darbam, mudinājuši daudzu tautību speciālistus veidot savu karjeru tieši nelielajā salu arhipelāgā.

Konflikts vēl negrauj tirgu © DIENA(2)

ASV un Irānas attiecību saasināšanās un neskaidrība par konflikta iespējamo tālāko gaitu pasaules finanšu tirgos kļuvusi par galveno cenu virzošo faktoru. Lai arī investoru rīcība ir bijusi visai drudžaina, svaru kausi nav nosvērušies par labu cenu kritumam, bet arī ne kāpumam.

Arhitektūra ātrās peļņas dzinulī zaudē autentiskumu © DIENA(3)

Pirmoreiz atbraucot uz Maltu, pārsteidz monotonās smilšakmens krāsas mājas, kas sabūvētas cieši blakus viena otrai. Teju katrā kvartālā kā tāds trūkstošs zobs smīkņā būvbedre, kur top kārtējais peļņas projekts. Braucot no lidostas, redzams, ka pakalnos stiepjas gaišas šauras kastīšveida celtņu rindas, un vietumis ir pa kādai svētvietai. Augstu pacelti krāšņi karogi uz horizontālajiem jumtiem plīvo kopā ar izžautajām džinsām un palagiem. Taču visam pāri slejas ceļamkrāni. Būvniecības bums, kas sākās pirms dažiem gadu desmitiem, tik drīz nebeigsies. Ar lielām izmaksām jārēķinās gan mājokļu īrniekiem, gan nekustamā īpašuma pircējiem.

Protekcionisms svarīgāks par zaļo domāšanu? © DIENA(29)

Gan Eiropas Parlamentā (EP), gan citās Eiropas Savienības (ES) līmeņa institūcijās tiem jautājumiem, kas saistīti ar transporta jomu, pēdējā laikā tiek pievērsta liela uzmanība. Latvijai svarīgo aktualitāšu vidū ir tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kas attiecas uz regulējumu autokravu pārvadājumiem ES dalībvalstīs, un dzelzceļa Rail Baltica projekts, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus.