Vēlēšanu rokasgrāmata

9. “Saskaņa”

PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES

• Realizēsim 3+3 ekonomikas attīstības plānu, kuru izstrādāja domnīca Certus. Tiks noteikti seši prioritāri stratēģiskās attīstības virzieni: bioekonomika, rūpniecība, tranzīts, IKT, medicīnas eksports un Rīgas pārvēršana savienotājpilsētā – Baltijas reģiona Singapūrā.
• Gada laikā spēsim palielināt pensijas vidēji par 40%, neceļot nodokļus, nesamazinot finansējumu citās jomās un nepalielinot valsts budžeta deficītu.
• Izglītības jomā izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas. Skolās ieviesīsim trilingvālu izglītību – visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautības skolēni – dzimto valodu, kā arī vienu vai divas svešvalodas.

EKSPERTU KOMENTĀRS

Varēja jau izdarīt Rīgā

Gan SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, gan RSU politikas studiju programmas vadītājs Mārtiņš Daugulis uzsver – uz partijas programmu ļoti jūtama partijas premjera kandidāta ekonomista Vjačeslava Dombrovska un viņa vadītās domnīcas Certus ietekme un nostādnes. Līdz ar to Saskaņa šoreiz savā programmā darījusi to, kam reti pievērsušās citas partijas, – izvirzījusi mērķus un prioritātes ekonomiskajai attīstībai, lai rastos brīvi līdzekļi, ne tikai solījusi pārdalīt budžeta naudu. Taču vienlaikus, piemēram, mēģinājumi noteikt stratēģiskās attīstības virzienus dienaskārtībā ir jau ilgstoši, un ir jautājums, vai tiešām kāds to izdarītu tagad, norāda Gašpuitis.

Programmā runāts arī par Rīgas kā savienotājpilsētas attīstību. "Piemēram, Tallinas un Viļņas gadījumā redzams, ka arī pašvaldības šajā ziņā ir aktīvas. Rīgas uzstādījumos nekas tāds nav dzirdēts. Tad jautājums, vai to varēs īstenot Saeimā, ja Rīgā, jau šobrīd esot diezgan lielās varas monopola pozīcijās, Saskaņa neko īsti nav darījusi," min eksperts.

Viņaprāt, programmā ir vēl daudzas citas lietas, kuras partija būtu jau sen varējusi darīt Rīgā, piemēram, jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošana, ēku energoefektivitātes programmu īstenošana un ārvalstu investīciju piesaiste, taču redzams, ka tas nav noticis īpaši aktīvi.

Daugulis vēl piebilst, ka šī programma tiešām nav raksturojama kā liriska, taču "visi šie solījumi ir ļoti dārgi, un jautājums ir, kur tam ņemt naudu". Arī Gašpuitis uzskata, ka programmā iekļuvuši vairāki skaļi solījumi – paralēli partija plāno gan celt pabalstus, gan mazināt nodokļus, gan, piemēram, gadā sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu, piesaistot ārvalstu studentus. "Mērķis ir pareizs, bet skaidrs, ka to tā vienkārši nevar panākt. Ko vispār nozīmē – "piesaistīt ārvalstu studentus"? Viņi šeit atbrauks, mācīsies, bet ir daudz citu jautājumu, par kuriem jādomā, lai viņi šeit arī paliktu," atgādina ekonomists. Arī solījumu par bezmaksas starppilsētu transportu skolēniem un pensionāriem viņš dēvē par ļoti populistisku.

Savukārt Daugulim jautājumus raisa plāns par izglītības reformām, kur visi skolēni brīvi pārvalda latviešu valodu, bet mazākumtautību skolēni – dzimto un vēl vienu vai divas valodas. "Jautājums, vai tāda norma nebūtu diskriminējoša, jo darba tirgū nonāktu atšķirīgi sagatavoti cilvēki," viņš saka. Tāpat partijai arī būtu svarīgi izvērst, ko nozīmē: "savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm" un vai tas ietver pašreizējā ārpolitikas kursa maiņu.

Partijas 4000 zīmju programma

PAR PĀRMAIŅĀM, KAS DARĪS LATVIJU VIENOTĀKU UN SOCIĀLI TAISNĪGĀKU!

Tikai kopā Latvijas iedzīvotāji spēs panākt pārmaiņas un pārvarēt nopietnus izaicinājumus – jaunu cilvēku aizbraukšanu, ekonomisko atpalicību, nabadzību. Jāizbeidz etniskās sašķeltības, atstumšanas, naida kurināšanas un iekšējo ienaidnieku meklēšanas politika. Īstenosim 3+3 ekonomikas attīstības plānu, nosakot stratēģiskās attīstības virzienus: bioekonomika, rūpniecība, tranzīts, IKT, medicīnas pakalpojumu eksports, savienotājpilsēta. 

• Pakāpeniski veidosim bioloģiskās lauksaimniecības valsts zīmolu.

• Nodrošināsim konkurētspējīgus dzelzceļa pārvadājumu tarifus un izsvērtas investīcijas dzelzceļa un ostu infrastruktūrā, realizēsim Rail Baltica projektu.

• Veidosim augstākās izglītības eksporta centru.

• Panāksim, ka gadā tiek sagatavoti 3000 IKT speciālistu, piesaistot ārvalstu studentus.

• Veidosim jaunuzņēmumu ekosistēmu, nodrošināsim labvēlīgu regulāciju, arī fintech un kriptoaktīvu jomā. 

• Īstenosim plašu ēku atjaunošanu un energoefektivitātes programmu. 

• Izveidosim Nacionālo inovāciju sistēmu.

• Izbeigsim OIK afēru, nodrošināsim kompetentu un tiesisku tajā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu.

 

Veicināsim reģionu attīstību, veidojot 9 reģionus ap lielajām pilsētām, katram izstrādājot attīstības programmu. 

• Piesaistīsim ārvalstu investīcijas rūpniecībā, aktivizējot reģionālās SEZ. 

• 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem novirzīsim autoceļu fondam. 

• Integrēsim pilsētu un starppilsētu sabiedrisko transportu un pasažieru vilcienu vienotā sistēmā.

• Nodrošināsim Daugavpils reģionālās lidostas atjaunošanu. 

• Izveidosim apvienotas valsts un pašvaldību vienas pieturas aģentūras.

 

Iestāsimies par atbildīgu un sociāli taisnīgu fiskālo politiku. 

• Atbrīvosim minimālo algu no nodokļiem. 

• Ieviesīsim nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu.

• Radīsim labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem.

 

Iestāsimies par principu, ka adekvātas pensijas ir valsts morālais pamats, bet dzimstības pieaugums – tās pastāvēšanas nosacījums.

• Iestāsimies par paaudžu solidaritātes elementiem un būtiski palielināsim pensijas. 

• Indeksēsim pensijas, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu. 

• Ieviesīsim bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos un visās skolās līdz 12. klasei. 

• Piešķirsim lielākus pabalstus otrā bērna piedzimšanas veicināšanai. 

• Ieviesīsim bezmaksas sabiedrisko starppilsētu transportu pensionāriem un skolēniem līdz 12. klasei.

 

Iestāsimies par mūsdienu izglītības saturu un vidi, kuras centrā ir bērns. Palielināsim izglītības finansējumu ilgtermiņā līdz 6% no IKP.

• Izvērtēsim un pārskatīsim iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas. 

• Ieviesīsim trilingvālu izglītību. Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni – dzimto valodu, un vienu vai divas svešvalodas. 

• Īstenosim jaunu pieeju skolotāju sagatavošanai, būtiski ceļot skolotāja profesijas prestižu, autonomiju un darba samaksu. 

• Skolām – lielāku atbildību un autonomiju. 

• Augstskolām noteiksim starptautiskās konkurētspējas, eksportspējas un reģionu attīstības mērķus.

• Profesionālajā izglītībā veicināsim darba vidē balstītas mācības.

 

Palielināsim veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā līdz 7% no IKP. 

• Izveidosim iedzīvotājiem un mediķiem saprotamu veselības aprūpes sistēmu, kas noteiks valsts, pašvaldību un iedzīvotāju tiesības un pienākumus. 

• Nodrošināsim visu resursu, tostarp cilvēkresursu, racionālu izmantošanu un atjaunošanu.

• Samazināsim rindas uz veselības pakalpojumiem, uzlabosim reālu pieejamību speciālistiem.

• Samazināsim pacientu iemaksas, paplašināsim kompensējamo medikamentu pieejamību.

• Novērsīsim medikamentu nepamatotu sadārdzinājumu, atbalstot pašvaldības municipālo aptieku izveidē.

 

Latvija ir aktīva un uzticama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Iestājamies par ārlietu politiku, kuras virsmērķis ir celt Latvijas iedzīvotāju labklājību. Veidosim labas, savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm. Īpašu uzmanību veltīsim attiecību veidošanai ar Ķīnu.

Modernizēsim bruņotos spēkus, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti. 

• Stiprināsim Latvijas iedzīvotāju vispārējo un valsts robežu drošību.

• Nodrošināsim uz sadarbību ar sabiedrību vērstu policijas darbu.

• Stiprināsim sociālo garantiju sistēmu aizsardzības un iekšlietu jomās dienējošajiem, iekļausim tajā pašvaldības policistus. 

Visas nepieciešamās pārmaiņas veiksim ar sapratni, atbalstu un sadarbībā ar tiem, kurus skar šīs reformas!