Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
14. “Par alternatīvu”
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Ieviesīsim latu no 2022. gada.
- Pāriesim uz Sindikālisma ekonomikas modeli no 2022. gada.
- Divkāršosim minimālās pensijas un algas no 2022. gada.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Gatavi revolūcijai un nāvessodam
Lai īstenotu savas idejas, partijai vajadzētu taisīt gandrīz revolūciju un vēl uzbūvēt žogu apkārt valstij, spriež Rīgas Stradiņa universitātes politikas studiju programmas vadītājs Mārtiņš Daugulis. "Partija ir tik radikāla, ka tās piedāvājums nav pat nopietni ņemams," viņš vērtē. "Es neredzu, kā piedāvātie risinājumi būtu īstenojami mūsdienu pasaulē." Turklāt šie priekšlikumi ir pat ļoti konkrēti, piemēram, programmā rosināts pat atjaunot nāvessodu.
Turklāt programmā apkopotās idejas ir savstarpēji pretrunīgas. Piemēram, partijai raksturīgs protekcionisms un vēlme dzīvot izolēti – tiek piesaukta atgriešanās pie lata un iecere atjaunot cukura rūpniecību, taču tas pētniekam liek jautāt, kur mēs to cukuru liktu, ja sarautu saites ar citām valstīm un nevarētu to pārdot. RSU lektors Kārlis Bukovskis vēl norāda, ka, piemēram, priekšlikums par valsts aparāta samazināšanu par 90% nozīmētu, ka partija nevarētu īstenot citas savas idejas, jo nebūs cilvēku, kas to darīs.
Attiecībā uz plāniem ārpolitikas jomā Bukovskis saskata ASV prezidenta Donalda Trampa ietekmi. Partija viņu pat citējusi, kas kopumā priekšvēlēšanu programmu saturā varētu būt jaunums. Savukārt aicinājumu pieprasīt Eiropas Savienībai Latvijas ārējā parāda norakstīšanu pētnieks raksturo kā neiespējamu, jo lielākā ārējā parādā daļa ir privāto investoru rokās.
"Kopējais vadmotīvs ir pretestība visam," rezumē Bukovskis. Abi pētnieki arī mudina aizdomāties, cik daudzi cilvēki tik tiešām vēlētos dzīvot tādā pasaulē, kādu partija piedāvā uzbūvēt.
Partijas 4000 zīmju programma
Politisko partiju apvienības
Par Alternatīvu
P R O G R A M M A
1. Jauna ekonomikas politika. Jaunu rūpniecisko ražotņu izveide. Investoru ieguldījumi rūpniecībā tiek atbrīvoti no jebkādiem nodokļiem pirmo 5 gadu periodā.
2. Īpaša vērība valsts pārtikas drošības politikai. Valsts programma cukurrūpniecības, zvejrūpniecības atjaunošanai un attīstībai.
3. Lauksaimniecības nozare pilnība tiek atbrīvota no nodokļiem.
4. Valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90 %.
5. Valsts atbalsta programma kombinētas lopbarības, piena un gaļas pārstrādes ražotņu izveidei. Atjaunot lauku vidējās profesionāli – tehniskās mācību iestādes.
6. Teritoriāli administratīvā reforma : Rīgas pilsēta un reģioni – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale.
7. Nodokļu reforma – diferencētas likmes, zemi nodokļi pie lielas kapitālā aprites.
8. Latvijas Republikas un tautas intereses augstāk par visu! Nepieciešamības gadījumā referendums par izstāšanos no ES.
9. Nāves soda atjaunošana, t.sk. par ekonomiskiem noziegumiem.
10. Latvija kļūst par prezidentālu valsti. Prezidentu ievel tauta. Tikai prezidents veido un apstiprina Ministru kabinetu.
11. Ministri nepārstāv politiskas partijas, bet tiek iecelti no nozares profesionāļu vidus.
12. Vara pieder tautai! Visus svarīgus jautājumus, kas saistīts ar Latvijas Republiku, risināt caur tautas referendumu.
13. Pieprasīt ES Latvijas Republikas ārējā parāda norakstīšanu.
14. Atcelt sankcijas pret Krievijas Federāciju. ASV Prezidents D. Tramps: “ Tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju.”
15. Nacionālās valūtas atjaunošana.
16. Atklāti tiesas vienlīmeņa procesi pēc paātrinātam procedūrām ar pilnu īpašuma konfiskāciju bez apelācijām un kasācijām par koruptīviem noziegumiem un pedofiliju. Šajos gadījumos spriedums stājas spēkā un tiek izpildīts nekavējoši.
17. Valsts ar likumu garantēta sociālā nodrošināšana, bezmaksas izglītība (augstāko ieskaitot) un veselības aizsardzība, minimālā vecuma pensija 450 EUR mēnesi ar ik gada indeksāciju, pabalsts par katru bērnu līdz 18 g. vai augstskolas pabeigšanai 250 EUR mēnesī.
18. Par Latviju – suverēnu, dižu un varenu!
Saglabāsim Latvijas valsti un tās zemi nākamajām paaudzēm!