Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
10. “Attīstībai/Par!”
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Veselība – dubultot medicīnas māsu algas.
- Izglītība – palielināt mazākās skolotāju algas vismaz līdz 1000 eiro mēnesī. Atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules.
- Ekonomika – palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Moderni, bet izplūduši solījumi
Partijas programmas teksts ir labs tiktāl, kamēr vēlētājs ir sekojis līdzi partijas aktualitātēm un pats saprot, kas ir iekodēts diezgan izplūdušajos solījumos, vērtē politologs Jānis Ikstens. Pēc viņa domām, ja cilvēks pats nezina, par kādām vērtībām partija iestājas, teksts nolasīsies kā vienkārša daiļrunāšana.
Savukārt politoloģe Iveta Reinholde norāda, ka programma ir apzināti veidota stilistiski citādi nekā pārējās. Programmā tiešām redzami nevis konkrēti solījumi, bet drīzāk nākotnes vīzija lozungu līmenī. Viņa min, ka šajā ziņā partija varētu būt iedvesmojusies no Lielbritānijas valdības un partiju dokumentiem.
Saturu galvenokārt veido daudzi vispārīgi solījumi ar atsaucēm uz pēdējā laika aktualitātēm, piemēram, to pašu OIK. Tomēr ir iezīmējušās arī konkrētākas lietas – 30 attīstības centru izveide valstī, uzsvars uz tehnoloģiju attīstību un izglītību, ir arī skaidrs redzējums ārpolitikā par vienotu Eiropu un ciešāk integrētu eirozonu, norāda eksperte. Kopumā, viņasprāt, ierosinājumi ir moderni, bet paliek atklāts jautājums, kā tos ieviest.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane Attīstībai/Par! piedāvājumu vērtē kā konkrētāku, salīdzinot ar citām partijām, kas savā programmā apspriež veselības jomu. Partija, piemēram, skaidri norādījusi, ka nav mierā ar esošo, nesen pieņemto veselības aprūpes finansēšanas sistēmu. Šis ir arī vienīgais politiskais spēks, kas programmā pauž – kārtība, kad iedzīvotāji tiek dalīti divās grupās, kur vieniem pienāksies šaurāks, bet citiem plašāks veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, ir atceļama. Kā pozitīvu iniciatīvu Behmane arī vērtē solījumu divkāršot algas medicīnas māsām.
Tomēr eksperte uzsver – arī šī partija nav runājusi par to, kādu veselības aprūpes finansēšanas modeli tad tā piedāvā vietā, ja tiktu atcelts pašreizējais. Tāpat Attīstībai/Par!, līdzīgi kā visas pārējās partijas, nav skārusi tādus būtiskus jautājumus kā lēmumu pieņemšanas caurredzamība un uz pierādījumiem balstītas veselības politikas veidošana.
Partijas 4000 zīmju programma
Mūsu apvienības mērķis ir moderna un taisnīga Latvija vienotā Eiropā.
Latvija, kas ir iespēja visiem, nepieder dažiem un sastāv no daudziem.
Taisnīga Latvija
Taisnīgā Latvijā laba veselības aprūpe bez garām rindām ir pieejama visiem. Par veselības aprūpi ikvienam gādā valsts. Pacientu līdzmaksājumi ir divreiz mazāki, bet mediķu algas neliek viņiem emigrēt.
Visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā. Viņi gūst nākotnei svarīgākās kompetences un iemācās vismaz trīs valodas. Par skolotājiem kļūst labākie, viņi ir meistarīgi, cienīti un pienācīgi novērtēti.
Visas ģimenes ir vienlīdzīgas. Valsts atbalsta arī viena vecāka ģimenes, aizsargā pret vardarbību un pieņem Kopdzīves likumu. Pensijas pieaug stabili un notiek pāreja uz garantētu pamatpensiju.
Tiesa ir savlaicīga, neviens nav nesodāms, spēcīgi un neatkarīgi tiesībsargi vienlīdz stingri apkaro arī lielo korupciju. Konkurence ir taisnīga – bez maksātnespējas krāpniekiem, bez OIK un citām “politbiznesa” shēmām.
Darba algas ir lielākas, bet darba nodokļi – mazāki. Nodokļus maksāt ir viegli un ērti, to dara visi, bet no maziem ienākumiem un par maziem īpašumiem tie ir zemāki.
Taisnīgā Latvijā cilvēki paliek un atgriežas, jo šeit ikvienu ciena un gaida. Latvijas pilsoņi pasaulē pieder Latvijai – caur kultūru, valodu un lietišķām saitēm.
Moderna Latvija
Modernā Latvijā ražošana vairāk attīstās reģionos, bet eksportējami pakalpojumi – Rīgā. Valsts un Eiropas investīcijas iegulda sabiedriskajā infrastruktūrā, inovācijās un digitalizācijā. Attīstību pārdomāti koncentrē 30 centros. Valstij ir proaktīva industriālā stratēģija, tā atbalsta īstus savu nozaru “nacionālos čempionus”.
Modernā Latvijā cilvēki norēķinās un balso elektroniski, ar auto brauc kopā, vairāk strādā jaunuzņēmumos, mācās tiešsaistē, pastāvīgi apgūst jaunas tehnoloģijas. Valsts ikvienam sniedz atbalstu tālākizglītībai visa mūža garumā.
Modernas Latvijas ekonomika ir zaļa un digitāla. Augstskolas ir atvērtas pasaules pieredzei. Latvija eksportē augsto tehnoloģiju, izglītības un veselības pakalpojumus, bet importē talantus. Valsts pārvalde ir draudzīga, atvērta un slaida.
Roboti un mašīnintelekts aizstāj rutīnas darbus un strauji palielina darba ražīgumu. Izglītība attīsta radošumu, kritisko domāšanu, spēju sadarboties un risināt sarežģītas problēmas.
Modernā Latvijā lauki zeļ, vidi un ainavas saudzē un kopj, nevis noplicina ar pesticīdiem. Visi bērni skolās saņem ekoloģisku pārtiku, mežu bagātības un bioloģiskā daudzveidība pieaug, atkritumus sašķiro un pārstrādā, bet par pārmērīgiem izmešus soda ar nodokļiem.
Dziesmu svētki, laikmetīgā kultūra, uzticami mediji, spēcīga valstiskā piederība un demokrātiskā līdzdalība veido modernas Latvijas garaspēku.
Vienota Eiropa
Latvija iekļaujas Eiropas kodolā – ciešāk integrētā eirozonā un vienotā tirgū, Eiropas aizsardzības, drošības, iekšlietu savienībās. Vienotā Eiropa garantē Latvijas drošību. Tā ir vairogs pret masveida imigrāciju, terorismu un autoritārismu, nodrošina likuma varu un liberālu demokrātiju.
Latvija konsekventi izpilda aizsardzības budžeta saistības NATO un balsta aizsardzību alianses spēku plašākā klātbūtnē Latvijā un sabiedrības visaptverošā izturētspējā pret daudzveidīgiem apdraudējumiem.
Vienotā Eiropā ir taisnīga konkurence starp dažādu valstu uzņēmējiem un lauksaimniekiem, taisnīgs atbalsts reģionu attīstībai, patiesi vienots tirgus un budžets, un patiesa solidaritāte grūtos brīžos.
Mūsu plāns:
- ievērojami samazināt pacientu līdzmaksājumus un atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu
- palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī
- divkāršot medicīnas māsu algas
- desmit gados divkāršot vidējo pensiju
- noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamu minimumu
- likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē
- pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu
- atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules
- reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu
- divkāršot Valsts Kultūrkapitāla finansējumu
- samazināt pašvaldību skaitu vismaz trīs reizes
- novērtēt visu lēmumu iespējamo ietekmi uz nevienlīdzību un neatbalstīt tos, kuri to var padziļināt
- piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilngadīgajiem Latvijas nepilsoņu bērniem
- kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% IKP, ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku
Mēs esam jauns spēks Latvijai. Saki attīstībai par!