Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Efektīva un kompakta, uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30%, 13 ministriju vietā astoņas spēcīgas ministrijas.
- Samazināt nodokļus darbaspēkam un pensionāriem: minimālā alga, ar IIn neapliekamais minimums algām un pensijām – 500 eiro mēnesī, minimālā pensija – 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā.
- Cīņa ar korupciju un tiesiskums – nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KnaB, saB un DP. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Ne vienmēr jēgpilnas pārmaiņas
Delnas direktore Liene Gātere atzīst – Jaunā konservatīvā partija ir viena no retajām ar konkrētu korupcijas apkarošanas plānu. Arī jurista un politologa Egila Levita vērtējumā partija korupciju saprot plašā izpratnē, aptverot ne tikai korupciju Krimināllikuma nozīmē, bet arī formāli legālu, bet neleģitīmu ietekmi uz valsts lēmumu pieņemšanu. Viņaprāt, programmā saskatāmi arī daži konkrēti priekšlikumi, kā to mazināt, un interesants ir, piemēram, priekšlikums pakļaut maksātnespējas administratorus tiešai valsts kontrolei.
Delnas direktore gan norāda – izskatās, ka partija ar nodomu cenšas nākt klajā ar ierosinājumiem, kas atšķiras no tiem, kas bijuši valdības dienaskārtībā līdz šim, taču ne vienmēr tam atrodams jēgpilns pamatojums. Piemēram, liels uzsvars likts uz ideju apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju. "Tam īsti nopietnu pamatojumu es neredzu," viņa atzīst. Partijai vajadzētu piedāvāt vairāk argumentu, kāpēc tas varētu būt efektīvāk, jo pārvaldes modeļa maiņa pati par sevi diez vai varētu risināt reālas problēmas. Pozitīvi varētu būt tas, ka iestāžu starpā būtu labāka koordinācija, taču, "ja iestādes pašas par sevi strādā un KNAB ir parādījis, ka ceļ kapacitāti, tam īsti nav iemesla. Vajadzētu domāt, kā katru no šīm iestādēm padarīt efektīvāku".
Tāpat līdzīgs Gāterei šķiet partijas ierosinājums izveidot astoņas ministrijas pašreizējo 13 vietā, kaut nav skaidrs, kāpēc šādas izmaiņas pašas par sevi uzskatāmas par uzlabojumu. "Mazināt valsts pārvaldi mazināšanas pēc nav leģitīms mērķis. Tas drīzāk ir lozungs," viņa saka. Arī Levits norāda, ka viņam jautājumus rada priekšlikums samazināt publiskā sektorā strādājošo skaitu. Te jājautā, vai tas notiktu uz iedzīvotājiem piedāvāto publisko pakalpojumu (skolas, slimnīcas, ceļi utt.) samazināšanas vai valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanas rēķina. Rezerves efektivitātes uzlabošanai noteikti ir, taču būtu jāvērtē konkrēti priekšlikumi, norāda Levits un piebilst, ka partija arī problematizē dzelzceļa elektrifikācijas plānu.
Vienlaikus eksperts par interesantu dēvē partijas piedāvājumu neapliekamā minimuma celšanai pensijām un algai. Ja tā spēj uzrādīt arī reālistiskus aprēķinus, kā to finansēt, tad šis priekšlikums, viņaprāt, vērtējams pozitīvi.
Jurists arī rezumē, ka partija, lai gan, kā jau tas opozīcijai pienākas, kritizē pašreizējo situāciju, atšķirībā no dažām citām jaunajām partijām nepārkāpj robežu uz valstij kaitniecisko "viss-ir-slikti" ideoloģiju.
Partijas 4000 zīmju programma
Valsts pārvalde
Atbildīgā persona – Jānis Bordāns
Efektīvas un kompaktas, uz iedzīvotāju orientētas valsts pārvaldes ieviešana. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30 %.
Ministriju apvienošana, 13 ministriju vietā 8 spēcīgas ministrijas.
Valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā ne ilgāk kā 10 gadus.
Lielās ostas – pilnīgā valsts kontrolē.
Koruptīvu projektu finansēšanas izbeigšana. Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljarda eiro novirzīšana zinātnei.
Tieslietu un iekšlietu ministrija
A. p. – Juta Strīķe
Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību.
Maksātnespējas administratoru darbs – tiešā valsts pakļautībā.
Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.
Ekonomikas ministrija
A. p. – Gatis Eglītis
Plāna 3x500 realizācija: minimālā alga, ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām – 500€ mēnesī, minimālā pensija – 200€ mēnesī jau 2019. gadā.
Ģimenes valsts pabalsts 50€ par pirmo bērnu, 100€ par otro un 150€ par trešo un katru nākamo bērnu.
Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem – bez NĪN.
Platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha un samazināšana – virs 300 ha. Pārdalošā maksājuma ieviešana.
Sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp priekšrocības zemes iegādē.
Darbaspēka problēmu risināšana, veidojot aktīvu politiku repatriācijai, dialogu ar diasporu.
Finanšu ministrija
A. p. – Krišjānis Feldmans
VID, PVD un citu kontrolējošo institūciju darbība – uzņēmējdarbības atbalstam.
Valsts atbalsta TEC-2 izbeigšana. OIK patērētājiem gada laikā tiks samazināts vismaz par 50 %.
StraujaSadales tīklsun Augstsprieguma tīklsizmaksu optimizācija.
Jauns likums par grāmatvedību, vienkāršota nodokļu politika un uzņēmējdarbības licencēšana. Pilna grāmatvedības uzskaite EDS sistēmā.
IT lietu birojs MP paspārnē, automātiska datu apmaiņa starp valsts un pašvaldību iestāžu sistēmām; elektronisko rēķinu ieviešana.
Krievijas un Klaipēdas gāzei alternatīva gāzes piegādes avota nodrošināšana, izmantojot Inčukalna infrastruktūru. Tas padarīs iespējamu dabasgāzes cenu pazemināšanu aptuveni par 30 %.
Bezprocentu, beznodrošinājuma aizdevumi un granti – dzīvojamā fonda sakopšanai, izmantojot ES līdzekļus.
Labklājības un veselības ministrija
A. p. – Juris Jurašs
Finansiālais atbalsts prioritāri efektīvas primārās aprūpes, kā arī profilaktiskā darba ar riska grupām nodrošināšanai. Veselības finansējuma sadalē galvenais faktors – pakalpojumu kvalitāte.
Ārstu algas – vismaz 1700 eiro “uz rokas”; māsiņu algas – vismaz 800 eiro “uz rokas”.
Pārrunas ar medikamentu ražotājiem, panākot vismaz 30 % medikamentu cenu samazinājumu.
Ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju pamatā – pacientu veselības un dzīvildzes rādītāji.
Spēļu zāles atļautas tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
Ātro kredītu pakalpojumu reklāmas medijos aizliegums.
Izglītības ministrija
A. p. – Dagmāra Beitnere-Le Galla
Finansējums zinātnei – 1,5 % no IKP.
Valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda.
Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.
Atbalsts Letonikas programmai. Latgaliešu valodas, Latgales novadmācības pasniegšana Latgales skolās.
Starptautiska mācībspēku piesaiste augstskolās, starptautiska līmeņa IKT augstskolas izveide.
Kultūras ministrija
A. p. – Evita Zālīte-Grosa
Kultūrtelpas un digitālās vides attīstība un aizsardzība – nacionālās drošības garants.
Latvietības saglabāšana diasporā.
Valsts atbalsts kultūras eksportam.
Aizsardzības ministrija
A. p. – Ainars Bašķis
Īpašs likums par 2 % no IKP aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem. Latvijā turpināt izvietot NATO spēkus.
"Čekas maisu" satura publicēšana; valstiski nozīmīgu amatu liegums padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem.
Zemessardzes un jaunsardzes attīstība.
Ārlietu ministrija
A. p. – Linda Ozola
Latvijas pozīciju ES un NATO stiprināšana.
Sadarbība ar Rietumvalstu konservatīvajiem vērtību nostiprināšanas nolūkos.
Iestāšanās pret ekonomisko bēgļu iepludināšanu Latvijā un ES.
Nacionālo interešu nostiprināšana sadarbībā ar diasporu, interešu lobēšana starptautiskās organizācijās.
Ārvalstu mediju monitorings ĀM precīzai reakcijai, Latvijas interešu aizstāvībai.