Cirvis gaisā
Gandrīz ik nedēļu vismaz domās drīkstam atļauties paši sevi draudzīgi uzsist pa plecu – esam malači, mēs varam!
Blogs
Dzīvosim draudzīgi?
Cilvēka atmiņa ir īsa un viegli pakļaujama
Paturi emocijas pie sevis
Pats būdams diezgan emocionāls, līdz zināmai robežai solidarizējos ar citiem tādiem pašiem. Drāma mēdz būt bagātinoša pieredze, un, lai arī par vienu otru sakāpinātu reakciju vēlāk ir kauns, ironija tās reizēm spēj pārvērst kādā labā anekdotē un nejaušības pēc pat satuvināt oponentus.
Krimnaš & maaxla
Nu nevar būt grūtniece nevainīga, tāds triks tikai vienreiz civilizācijas vēsturē bija iespējams. Tāpat kā nevar mākslu nošķirt no politikas
10. tramvajs
Tagad tā laika "jaunie" tramvaji ir kļuvuši veci, pa Brīvības ielu brauc citi "jaunie" tramvaji
Koncertu nočekošana
Trompetista Rendija Brekera koncerts kopā ar Latvijas Radio bigbendu bija Rīgas ritmu noslēguma koncerts. Īstu, sulīgu un pulsējošu bigbenda skaņu Latvijā bieži nevar dzirdēt, tāpēc jau laikus izbrīvēju laiku, turklāt sestdiena bija pirmā atvaļinājuma diena, un koncerts man nozīmēja vārtus uz vasaru.
Trubadūri. Visādi
Brīdinu. Lūdzu. Šo lasīt tikai cilvēkiem ar humora izjūtu
Rīgas dīvāns
Beidzot izdevās pietuvoties sajūtai, ka Rīga tiešām ir Eiropas galvaspilsēta. Visu notikuma elementu kvalitāte bija tik nevainojama, kādu varētu vēlēties visu gadu
Skaidrs, ka ir arī rasa
Pieci no rīta. Silti un gaiši. Skaidrs, ka ir arī rasa, jo rīt nebūs lietus, un visam, kam jāaug un jādzīvo, jāpaspēj piesūkties valgmi no tiem pilieniem, kas tikai uz nakti noklāj zemi. Beidzot. Tāds lietus un aukstums laikam tiešām nebija bijis sen. Jāņu naktī, pirms un pēc tam.
Tas nav gaumes jautājums
Arī man ilgu laiku šķita, ka gaume ir pietiekami cienījams un inteliģents arguments, ar ko pieklājīgā sabiedrībā attaisnot savus neiecietības uzliesmojumus. Jo mēdz uzskatīt, ka gaume, lai arī kopjama, kaut kādā ziņā ir arī iepriekšnoteikta.
Peldošie sižeti
Kā (joprojām) ideālists esmu spiests konstatēt, ka teātru plānos nav neviena īsta pārsteiguma
Rajona sirds
Saprotams, visiem vietas centrā tik un tā nepietiks, tāpēc Rīgā parādās arvien jaunas iniciatīvas pārvērst "guļamrajonus" par teritoriju, kur patīkami atrasties arī nomodā