Latvijā tikai aptuveni divi procenti elektroenerģijas tiek iegūti no vēja enerģijas, kaut arī Eiropas tendences virzās uz aizvien zaļākiem enerģijas ieguves veidiem, un, par spīti dažādiem mītiem un aizspriedumiem, vēja enerģija tāda ir. Ap 60% no elektroenerģijas mūsu valstī nodrošina hidroelektrostacijas, un to varam savā ziņā dēvēt par zaļu. Vides aktīvisti gan teic, ka arī šeit ir riski, piemēram, upju ekosistēmām, kas saistīti ar aizsprostiem un vēl citiem aspektiem.
Ne vienmēr doties sēnēs nozīmē ņemt līdzi groziņu. Aug to sēņotāju skaits, kuri nazīša vietā izvēlas fotokameru, lai sēni iemūžinātu. Vērot sēnes šķiet daudzsološāk nekā putnus. Sēne neaizspurgs gaisā. Tiesa, Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere nav tik optimistiska, sakot, ka arī sēne var vienu dienu būt, bet nākamajā jau pazust no tās atrašanās vietas.
Septembrī noslēdzās Latvijas Dabas fonda īstenotais Eiropas Savienības LIFE programmas projekts Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā, kas paveicis nozīmīgu darbu šīs sugas saglabāšanai.
Lielveikalos augļi un dārzeņi mēdz būt safasēti plastmasas maisiņos, kā arī tīkliņos no sintētiska materiāla. Nezinot var šķist, ka videi draudzīgāk ir pirkt tos, kas tīkliņā, jo izskatās, ka tur ir mazāk plastmasas. Taču tīkliņš ir mazāk "zaļa" izvēle, jo to atšķirībā no maisiņa nav iespējams nodot pārstrādei.
Kādā vecā dziesmiņā ir rindas "..par zaļu pat vēl zaļāks bij’ mūsu skolas laiks.." – tolaik, kad tā tapa, ar "zaļu" bija domāts pavisam kas cits, nekā parasti mēdzam teikt mūsdienās, un pavisam citā kontekstā varam uzdot jautājumu – cik zaļa jeb videi draudzīga ir mūsdienu studentu dzīve?