Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto internetbanku, pieraduši autorizēšanos internetbankas lietošanai veikt, izmantojot kodu karti. Šāds autentifikācijas risinājums pazīstams jau daudzus gadus, taču tagad ir pienācis laiks kodu karti aizstāt ar mūsdienīgāku autentifikācijas variantu.
Šonedēļ Rīgā norit ikgadējās Atbildīga biznesa nedēļas pasākumi, kuros liela uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselīgās dzīves ilguma pagarināšanu.
Latvijas ekonomikas pieaugums ir kļuvis ievērojami lēnāks, nekā bija ierasts līdz šim. Par to liecināja Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) pirmā ceturkšņa pārmaiņu ātrais novērtējums.
Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.
Situāciju Latvijas darba tirgū pēdējā laikā raksturo spēcīgi izteikta nelīdzsvarotība. Ir uzņēmumi un valsts iestādes, kas ilgstoši nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, turklāt iemesli tam ir ļoti dažādi – sākot no zema piedāvātā atalgojuma līdz visai specifiskām profesionālajām prasībām.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskie notikumi pasaulē nav tādi, kas liecinātu par nepārprotamu izaugsmi, finanšu tirgus turpina baudīt pozitīvu investoru noskaņojumu, biržu indeksiem turoties visai tuvu vēsturiskajiem maksimumiem.
Ekonomiskā izaugsme un nepieciešamība pēc aizvien jauniem strādājošajiem ir neiztrūkstoši elementi tad, kad runa ir par darbinieku atalgojuma pieaugumu. Šie faktori savu nozīmi saglabās arī nākamajā gadā, kad vidējais Latvijas strādājošais varētu tikt pie jauna visu laiku augstākā atalgojuma līmeņa. Tiesa, ļoti daudz ko ietekmēs ekonomiskā konjunktūra un notiekošais globālajos finanšu tirgos.
Pirmā Latvijas digitālā forumā Datos balstīta nācija par Latvijas valsts iestāžu e-indeksa uzvarētājiem atzīti Lauku atbalsta dienests un Ekonomikas ministrija, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa.