Atkopšanos no krīzes varētu sajust ap Ziemassvētkiem
Covid-19 ietekmi uz ekonomiku vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā Guntaram Gūtem.
Ekonomika
ES samitā panākta vienošanās par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.
Sliktāk, nekā gaidīts. Daudzām Eiropas valstīm draud IKP kritums divciparu procentu izteiksmē
Neizdodoties koronavīrusa apkarošanai tik labi, kā cerēts, noplok arī cerības uz strauju pasaules ekonomisko atgūšanos pēc Covid-19 sākotnējā uzliesmojuma. Tomēr jau pirms šīm šomēnes rastajām atziņām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti bija mainījuši savas aprīlī izteiktās prognozes, diemžēl – negatīvā virzienā.
Ekonomika, kas paslēpusies aiz tā dēvētās vieglās naudas
Pasaulē pastāv dažādas azartspēļu definīcijas, teju katrā valstī ir sava, un vienoti noteikumi nav pat Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas nozīmē, ka ikviena valsts nosaka savu definīciju un regulējumu, savukārt azartspēļu rīkotājiem katrā valstī, kurā vēlas darboties, jāseko līdzi likumdošanai un jāpiemērojas tai.
ES līderi turpina stīvēšanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu kaulēšanās, cenšoties panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai izvestu bloku no Covid-19 radītās krīzes, ievilkusies līdz pirmdienas rīta stundām un turpināsies arī pēcpusdienā.
Ar skaistām frāzēm vien ir par maz. Vajadzīga rīcība
Nesen – jūlija sākumā – Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam (NAP 2027). Līdz ar citām tēmām šajā plānā pievērsta uzmanība arī uzņēmējdarbībai un ir lasāms: "Valstij jākoncentrē ierobežotie attīstības resursi tajās zināšanu jomās, kurās uzņēmējiem ir augstākais potenciāls attīstīt zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus, tai skaitā attīstot apstrādes rūpniecību un sekmējot augsto tehnoloģiju izplatību tradicionālajās nozarēs, kā arī drošības un aizsardzības nozarē."
Bažas par patērētāju aktivitāti
Neraugoties uz to, ka daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Covid-19 uzliesmojums nedaudz pierimis, zaudējumi, kas saistībā ar cilvēku aktivitāšu ierobežošanu radušies tautsaimniecībai, var slēpt ļoti daudz risku. Protams, ir arī atsevišķas pozitīvas nianses, piemēram, straujāka digitalizācijas attīstība, tomēr šos pozitīvos notikumus krietni vien aizēno dažādas ekonomiskās blaknes, kas galu galā var veicināt sabiedrības maksātspējas kritumu
Deflācija varētu apstāties
Ekonomikas vismaz šķietamā stabilizācija pasaulē un arī Latvijā pēc Covid-19 ienestajām blaknēm ir nesusi izmaiņas patēriņa cenu indeksu līknēs. Proti, temps, ar kādu samazinājās inflācija, atnākot Covid-19, līdz ar patēriņa pieaugumu sāk zaudēt spēku. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka jau tuvāko mēnešu laikā Latvijas tautsaimniecībā sāks atgriezties inflācija, ja rēķinām cenu pārmaiņas pret atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā.
Vērtē potenciālos scenārijus
Parādoties pirmajiem ekonomiskās stabilizācijas aizmetņiem pēc Covid-19 uzliesmojuma izraisītajiem ekonomikas satricinājumiem, ekonomisti izteica prognozēs par to, kādi varētu būt tautsaimniecības atgūšanās scenāriji.
Jūnijā patēriņa cenas Latvijā gada laikā samazinājušās par 0,7%
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,2%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada jūniju - patēriņa cenas sarukušas par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,6%.
100 eiro vērti kuponi vietējā biznesa atbalstam
Vidusjūras salu valsts Maltas Republika (turpmāk – Malta) nesen atvērusi robežas vairāk nekā 20 valstu pilsoņiem, to vidū arī ceļotājiem no Latvijas. Pirmajā jūlija nedēļā jau noticis 81 aviolidojums. Viesnīcas, kafejnīcas un tūrisma objekti atsāk darbu, un tūrisma nozare ar Maltas valdības atbalstu sāk atkopties no smagā trieciena, ko radījuši Covid-19 ierobežojumi. Maltieši, kas apzinīgi pašizolējušies, gan bažījas, ka slimība varētu tikt importēta, tāpēc ievēro stingru piesardzību.
Vienām nozarēm tiks vairāk, citām ne
Pasaulē turpinoties Covid-19 vīrusa izplatībai, ekonomiskās statistikas dati kļūst pretrunīgāki. No vienas puses, ekonomiskā lejupslīde vēl nav beigusies, no otras puses, atsevišķi dati vedina domāt par pakāpenisku situācijas stabilizēšanos. Vienlaikus ir atsevišķas nozares, kurām līdz ar Covid-19 izplatību radušās jaunas iespējas, tāpat ir pamats diskusijām par to, vai, cīņai ar slimību ieilgstot, jārunā arī par gaidāmām ekonomikas struktūras izmaiņām. Attiecībā uz pēdējo ekspertu viedokļi dalās.