Iepazīstoties ar nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma datiem, kas parāda iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vērtējumu par Latvijas ekonomisko stāvokli, secināms, ka, lai arī patlaban vērtējums ir piesardzīgs, kopumā tam ir tendence uzlaboties, pavēstīja Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības
konkurētspējas departamenta direktora vietniece Ilze Lore.
Šogad audzis jaunizsniegto kredītu apmērs gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām un arī gadā kopumā varētu būt izaugsme, domā Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Ekspertu iepriekš izteiktās prognozes, ka naftas cenas kritums pasaulē veicinās ekonomisko izaugsmi, attaisnojušās pilnībā. Vismaz pagaidām. Runa nav tikai par to, ka varam priecāties par zemākām degvielas cenām un siltumenerģijas tarifu krišanos, tādējādi ietaupot naudu citiem pirkumiem, bet arī reālu tautsaimniecības izaugsmi gandrīz visas Eiropas mērogā.
Palielinoties patvēruma meklētāju plūsmai Eiropā un saasinoties diskusijām par to, cik daudz cilvēku kurai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāuzņem, aktuāls kļūst patvēruma meklētāju ierašanās ekonomiskais aspekts, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Ja
iepriekš gribēju rakstīt virsrakstu Kāpēc esam tur, kur
esam?, tad tikko pieņemtais budžeta projekts sniedzis ļoti
precīzu atbildi. Tādēļ šoreiz par to, kā valsts ierēdņi,
pilnmēness pavadījumā, pieņēma valsts budžeta projektu, totāli
neklausoties uzņēmējos, neiedziļinoties tajā, kādus signālus
raidām potenciālajiem investoriem un kāpēc Latvija patiešām ir
tur, kur ir.
Zema oglekļa ekonomika ir saimniekošanas veids, kurš emitē minimālu oglekļa dioksīda daudzumu un varētu apturēt klimata pārmaiņas, kas, pēc ekspertu domām, ir galvenais apdraudējums turpmākai cilvēces eksistencei. Eiropas Savienībā (ES) par to ir definēti konkrēti mērķi, un tie ir patiesi grandiozi. Pašreizējā apņemšanās ir 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu oglekļa dioksīda emisiju samazināt par 30%.
Lai būtu iespējams maksāt lielākas pensijas un sociālos pabalstus, ir nepieciešami arī lielāki nodokļu ieņēmumi, aģentūrai LETA atzina Swedbank vecāka ekonomiste Lija Strašuna.
Pēc tam, kad vairākus mēnešus pēc kārtas patēriņa cenu indekss uzrādīja vēlmi palielināties, jūnijā gada inflācijas rādītājs saruka uz pusi līdz 0,6%, tādējādi atkal dienaskārtībā izvirzot jautājumu par to, vai zemas inflācijas periodam, ko Latvija izbauda jau vairāk nekā divus gadus, būs lemts turpināties, trešdien, 15.
Divi no finanšu krīzes lielākajiem upuriem Eiropā – Latvija un Grieķija – attīstās pēc pilnīgi pretējiem scenārijiem. Upuru bijis daudz, taču, kamēr Egejas jūras piekrastē finanšu situāciju, sevišķi vēl pēc svētdien notikušā referenduma, var zināmā mērā salīdzināt ar apokalipses jātnieku ierašanās gaidām, Latvijā ir cerības uz labklājības pieaugumu.