Latvijas Banka, pārskatot martā izteiktās prognozes, šobrīd šajā gadā sagaida straujāku kritumu ekonomikā - 7,5% apmērā pretstatā iepriekš lēstajiem 6,5%. Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs 0% pretstatā iepriekš lēstajiem 0,5%.
Vācijas valdošās koalīcijas partijas ir vienojušās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas, trešdienas vakarā paziņoja kanclere Angela Merkele pēc divas dienas ilgām sarunām.
Ministru kabinets otrdien lēma dažādām ministriju iniciatīvām pārdalīt 600 miljonus eiro, no kuriem 103,2 miljoni eiro tiks novirzīti veselības infrastruktūras projektiem.
Krievija plāno tērēt aptuveni piecus triljonus rubļu (65 miljardus eiro), lai atveseļotu valsts ekonomiku pēc koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes, otrdien paziņoja valsts premjerministrs Mihails Mišustins.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Šopavasar Covid-19 izplatība negatīvi ietekmējusi visu Latvijas ekonomiku, un darba tirgus nav izņēmums, tāpēc nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinās, tāpat kā sarūk brīvo vakanču skaits.
Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļi jāiegulda zinātnē un izglītībā, jo tas dos ilgtermiņa ieguldījumu valsts attīstībā, sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) šādu nostāju pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Pienākot Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai krīzei, visai uzskatāmi var spriest par to, cik sabalansēti saimniekots labajos gados. Respektīvi, ja valsts nav ļāvusies pārmērīgiem tēriņiem, bet spējusi kaut ko iekrāt, tai ir iespēja ne tikai atbalstīt savas valsts tautsaimniecību grūtos laikos, bet pat piesaistīt jaunu finansējumu no ārvalstīm.
Francija un Vācija pirmdien ierosinājušas izveidot 500 miljardus eiro lielu fondu, lai finansētu no pandēmijas smagi cietušās Eiropas Savienības (ES) ekonomikas restartēšanu.
Analizējot ar Covid-19 izplatību saistītos riskus pasaules ekonomikai, ir dzirdēta prognoze, ka šī krīze globālo tautsaimniecību varētu izpostīt daudz graujošāk nekā iepriekšējā krīze, ko piedzīvojām pagājušās desmitgades izskaņā. Tomēr šī prognoze nenozīmē, ka visas valstis tiks skartas vienādi smagi. Turklāt Latvija varētu būt to valstu vidū, kurās šo krīzi varētu pārdzīvot vieglāk nekā iepriekšējo, 2009. gada krīzi, jo pēdējās desmitgades laikā mūsu valsts tautsaimniecība kļuvusi sabalansētāka, vairāk dzīvojot saskaņā ar materiālajām iespējām, proti, ar mazāku parādu slogu un vienlaikus eksportspējīgāku preču un pakalpojumu klāstu.
Ārkārtējā situācijā valsts galvenais uzdevums ir nevis savilkt jostu, bet tērēt un investēt. Šāds ir būtiskākais vēstījums par to, kādai jābūt stratēģijai, domājot par tautsaimniecības izeju no krīzes, kuru paudis valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka lielākā laika daļa šīs dienas sanāksmē tika veltīta ekonomikas atlabšanas jautājumiem - kā pareizi stimulēt ekonomiku, lai tā pēc iespējas ātrāk atlabtu no "bedres, kur iegājusi teju visa pasaule".
