Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada inflācija - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2018.gada oktobri - bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Krievijas lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču eksporta vērtība jau 2020. gada laikā, visticamāk, pārsniegs importa vērtību, bet nozares attīstības plāns paredz, ka 2024. gadā lauksaimniecības produkcijas eksporta no Krievijas vērtībai jāsasniedz 45 miljardi ASV dolāru (40,4 miljardi eiro) – par 19,1 miljardu dolāru vairāk nekā 2018. gadā. Šāds rādītājs ļautu Krievijai iekļūt pasaules lielāko lauksaimniecības produktu eksportētāju pirmajā desmitā. Gan amatpersonas, gan analītiķi šādu eksporta apjomu sasniegšanu uzskata par reālu, gan brīdinot, ka pārmērīga orientēšanās uz eksportu var novest pie problēmām valsts iekšējā tirgū.
Par galveno Latvijas sabiedrībā risināmo problēmu vairums iedzīvotāju nemainīgi atzīst ekonomiku, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Lai arī pasaulē kopumā turpina pieaugt neto debitoru saistības pret neto kreditoriem, Starptautiskais Valūtas fonds šobrīd nesaskata īstermiņa riskus un esošo situāciju atzīst par pieņemamu.
Iemesls, kādēļ Latvijas labklājība turpina visai ievērojami atpalikt gan no tā dēvētajām vecajām Eiropas valstīm (neatpaliekot tikai no Grieķijas), gan arī no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, ir vājš darba ražīgums.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto internetbanku, pieraduši autorizēšanos internetbankas lietošanai veikt, izmantojot kodu karti. Šāds autentifikācijas risinājums pazīstams jau daudzus gadus, taču tagad ir pienācis laiks kodu karti aizstāt ar mūsdienīgāku autentifikācijas variantu.
Šonedēļ Rīgā norit ikgadējās Atbildīga biznesa nedēļas pasākumi, kuros liela uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselīgās dzīves ilguma pagarināšanu.
Latvijas ekonomikas pieaugums ir kļuvis ievērojami lēnāks, nekā bija ierasts līdz šim. Par to liecināja Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) pirmā ceturkšņa pārmaiņu ātrais novērtējums.
Valsts ekonomisko augšupeju dažādi reģioni izjūt atšķirīgi. Latvijā netrūkst vietu, kur bezdarba līmenis noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam līmenim un ir līdzīgs kā industriāli attīstītās Eiropas valstīs, taču vēl aizvien ir visai plaši apvidi, kur par laika ritumu var liecināt jaunas paaudzes viedtelefoni turīgākās sabiedrības daļas iedzīvotāju rokās, taču bezdarba līmenis ir visai līdzīgs tam, kāds bija pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un aizvien atrodas virs 20% līmeņa. Turklāt tas noticis, pat neskatoties uz pieaugušo iedzīvotāju migrāciju, kurai vismaz daļēji vajadzētu palīdzēt bezdarba līmeni samazināt.
Situāciju Latvijas darba tirgū pēdējā laikā raksturo spēcīgi izteikta nelīdzsvarotība. Ir uzņēmumi un valsts iestādes, kas ilgstoši nevar atrast nepieciešamos darbiniekus, turklāt iemesli tam ir ļoti dažādi – sākot no zema piedāvātā atalgojuma līdz visai specifiskām profesionālajām prasībām.