Septembris daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm varētu būt atskaites punkts tālākajai attīstībai, kas var būt gan veiksmīga, gan arī problemātiska.
Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras, bet nenoteiktība joprojām ir liela, komentējot jaunākos datus par iekšzemes kopproduktu (IKP), atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 5,4%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī kritums ekonomikā bijis mazāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ir parādījis ASV faktiski pilnīgu atkarību no Ķīnas retzemju metālu ieguves industrijas. Šie metāli, bez kuriem nav iespējama visdažādāko elektronisko iekārtu ražošana (un kas šā iemesla dēļ ir nepieciešami ne tikai augsto tehnoloģiju industrijai, bet arī autobūvei, aviobūvei un vēl citām industrijām), ASV tiek importēti 100% apmērā.
Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.
Latvijas ekonomikā zemākais punkts Covid-19 krīzē ir aiz muguras, pirmdien intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Rīgas pilsētas pagaidu administrācija piektdien nolēma par aptuveni 5 miljoniem eiro palielināt Rīgas pilsētas šī gada budžeta izdevumus, tādējādi pašvaldība aktīvi iesaistījusies ekonomikas sildīšanas pasākumos, lai mazinātu ārkārtējās situācijas un Covid-19 krīzes ietekmi, un īstenos jaunus investīciju projektus.
Zelts kā maksājuma un uzkrājuma līdzeklis ir kalpojis jau gadu tūkstošiem. Pēdējās desmitgadēs gan runa vairāk ir par zeltu kā investīciju metālu, kas kalpo kā uzkrājums, lai aizsargātu naudu no inflācijas radītā pirktspējas zuduma un noder par glābšanas riņķi politiskās un ekonomiskās nestabilitātes brīžos.
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Aizvien vairāk šķiet, ka "padsmit" procentu liels eksporta kritums, ko salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn Latvija piedzīvoja pavasarī, ir palicis pagātnē. Jūnijā eksporta vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi ir kritusies par 1,4% līdz 978,6 miljoniem eiro. Savukārt 2020. gada pirmajā pusgadā eksporta vērtība sasniedza 6,05 miljardus eiro, gada laikā samazinoties par 230,4 miljoniem eiro jeb 3,7%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).