Kā bija gaidāms, patēriņš turpina uzturēt mērenu kāpumu. To veicina ekonomikas izaugsmes virzītā iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās. Straujākā izaugsme jau labu laiku ir vērojama preču segmentos, kas liecina par vēlmi sapost sevi un tuvākos, kā arī labiekārtot savu dzīvesvietu.
Šī gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 2% salīdzinājumā ar pērnā gada februāri, salīdzinājumā ar janvāri tas pamatā saglabājies stabils.
Šā gada februārī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 2% salīdzinājumā ar 2013. gada februāri. Gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču (bez auto degvielas) apgrozījuma palielinājums bijis identisks – 2%, nedaudz mazāk (par 1,8%) gada laikā pieaugusi auto degvielas tirdzniecība. Februārī straujākais pieaugums gada izteiksmē bijis lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 44.9%), ziedu, augu un sēklu tirdzniecībā (par 38,9%) un apģērbu un apavu tirdzniecībā (par 15%).
Februārī
mazumtirdzniecībā nebija krasu izmaiņu, tādas nepiedzīvoja ne
kopējais nozares apgrozījums (kas pieauga par 0.1% mēneša un 2.0%
gada laikā), ne arī vairākums lielāko apakšnozaru, informē DNB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Šī gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums auga par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Tas ir lēnāk nekā pērnā gada beigās. Iespējams, ka daļēji tas ir saistīts ar eiro ieviešanu – iedzīvotāji lēni pierod pie cenām eiro izteiksmē, kas tagad šķiet lielākas, un ir piesardzīgi tēriņos.
Izskatās, ka eiro ieviešana šī gada 1.janvārī daudz ko neietekmēja patērētāju uzvedību pērnā gada decembrī. Īstenībā mazumtirdzniecības apgrozījums pat nedaudz nokrita pret iepriekšējo mēnesi (par 0,5%, izslēdzot sezonālo ietekmi), tātad iedzīvotāji nesteidzās atbrīvoties no latu skaidrās naudas uzkrājumiem, tos iztērējot veikalos.
Novembris mazumtirdzniecībā izrādījies nedaudz sparīgāks mēnesis nekā pērnā gada otrajā pusē – mēneša laikā izaugsme sasniedza 1,2%, un, salīdzinot ar 2012.gada novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums kāpis par 5%.
Pēdējo mēnešu laikā uzrādītās pazīmes, ka mazumtirdzniecība ir iegājusi mērenākas izaugsmes fāzē, apliecināja oktobra dati, kas uzrāda mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu 0,4%. Kāpums galvenokārt balstījās uz pārtikas preču tirdzniecības pieauguma rēķina (+1,1%), kamēr nepārtikas preču apgrozījums nemainījās.
Mazumtirdzniecība 2013.gada otrajā pusē līdz šim bijusi izteikti vājāka nekā tika iepriekš sagaidīts, taču norises tajā saskan ar pēdējiem noskaņojuma mērījumiem. Gan DNB Latvijas Barometra rādītāji, gan EK publicētie noskaņojuma datu apakšindeksi, kas vēsta par ekonomiskās situācijas vērtējumu un nākotnes gaidām, pēdējo dažu mēnešu laikā ir pakāpeniski slīdējuši uz leju.
Septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums nemainījās. Rudens ražas veltes mazināja pieprasījumu pēc pārtikas precēm (-1,2%), bet nepārtikas preču apgrozījums pakāpās par 0,8%.Gada izteiksmē mazumtirdzniecības kāpums ir ievērojami pieklusis. Tā septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā ir audzis vien par 2,1%.
Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,4%, bet pieaugums gada griezumā (2,1%) ir samazinājies līdz zemākajam līmenim kopš 2011.gada jūnija. Uztraukšanās par viena mēneša datiem Latvijas ekonomikā būtu teju vai slikta gaume. Jau tāpat daudz enerģijas tiek tērēts, eksistenciālā garā apvārdojot statistiski nenozīmīgus notikumus, piemēram kāda uzņēmuma lēmumu koncentrēt ražošanu vienā vai otrā Baltijas valstī, kamēr par valsts biznesa vides konkurētspēju nevienam nav aizliegts spriest, piemēram, pēc tāda fundamentāla rādītāja kā investīciju īpatsvars IKP, kas Latvijai, starp citu, ir ievērojami augstāks nekā tās dienvidu kaimiņvalstij.