Turpmākajos mēnešos situācija mazumtirdzniecībā varētu pakāpeniski uzlaboties, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā šogad februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, samazinājies par 8,5%, kas ir lielāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat pirmdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.
Domājot par to, kā stimulēt savas valsts ekonomiku krīzes laikā, ļoti nozīmīga loma ir pircēju patriotismam attiecībā uz vietējo ražojumu iegādāšanos. Mūsu valstī šajā ziņā ir izteikts uzsvars uz pārtikas rūpniecības ražojumiem. Kā atzīst veikalnieki, mūsu valsts pārtika ir labas kvalitātes un pircēji to pērk labprāt. Taču vienlaikus arī valstij jācenšas stimulēt patērētāju izvēli ar pircēju maka biezuma pieaugumu, jo rezultātā ieguvēji būs ne tikai pircēji, kuri būs iegādājušies svaigus, veselīgus un vienlaikus lētākus pārtikas produktus, bet arī ražotāji un tirgotāji, kuri varēs tikt pie labākiem finanšu rādītājiem, un galu galā arī valsts ar kopējās labklājības pieaugumu un budžetā iekasētiem nodokļiem.
Mazumtirgotāji Maxima Latvija, Rimi, Elvi Latvija un top!, ņemot vērā aizdomas par cilvēku tirdzniecību konditorejas uzņēmumā Adugs, pārtrauks sadarbību ar šo konditorejas uzņēmumu, aģentūrai LETA paziņoja kompāniju pārstāvji.
Sekojot iepriekšējo mēnešu pozitīvajām tendencēm, arī septembrī Latvijas mazumtirdzniecības sektors uzrādījis kāpumu. Turklāt statistika liecina, ka tirdzniecības pieauguma tempi turpina kļūt straujāki, bet pārdošanas apjomi ievērojami apsteidz pirmskrīzes mērogu. Tā kā citu lielo ekonomikas nozaru sniegums atpaliek, pieaug tirdzniecības nozares devums Latvijas tautsaimniecībā.
Par Covid-19 ietekmi uz mazumtirdzniecības biznesu un gaidāmajām pārmaiņām tirgū Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāju Henriku Danusēviču.
Latvijas iedzīvotāji šovasar visai aktīvi iepērkas dažādos veikalos, un tas varētu būt skaidrojams gan ar to, ka beidzot tiek veikti tie pirkumi, kas tika atlikti ārkārtējās situācijas trijos mēnešos – aptuveni no 12. marta līdz 9. jūnijam –, gan arī ar to, ka Latvijā un arī citur pasaulē joprojām pastāvošo ierobežojumu dēļ veikalos nonāk tā nauda, kas citos gados tika iztērēta par dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī par tāliem ārvalstu ceļojumiem.
Tautsaimniecībā vēl aizvien vērojams kritums, tomēr ir atsevišķas pazīmes, kas liecina par situācijas stabilizēšanos pēc visai graujošās Covid-19 ietekmes, kas martā un aprīlī Latvijā iezīmēja jaunu ekonomiskās krīzes sākumu. Runa ir par norisēm Latvijas lielākajā tautsaimniecības nozarē – mazumtirdzniecībā –, kurai maijā izdevies uzrādīt pārsteidzoši labus datus.
Aprīlis bija pirmais mēnesis, kad mūsu valsts ekonomika jau pilnībā atradās ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu ietekmē. Nesen tika apkopotas sulu mēneša norises mazumtirdzniecības sektorā, un bija redzami likumsakarīgi slikti dati, kuri vēstīja, ka salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tirgotājiem ir izdevies realizēt par 9% mazāk preču.
Pagājuši gandrīz trīs mēneši, kopš mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu izmainījuši Covid-19 izplatības riski un to ierobežošanai ieviestie pasākumi. Mainījušies arī sabiedrībā pastāvošie iepirkšanās paradumi un līdz ar to – vispārējā situācija mazumtirdzniecībā.
Ekonomikas dati nebija iepriecinoši, jau pirms Covid-19 bija pārņēmis mūsu valsts iedzīvotāju ikdienu. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pirmā ceturkšņa ekonomikas ātrais novērtējums, saskaņā ar kuru valsts iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn krities par 1,4%. Tiek paredzēts, ka sniegums otrajā ceturksnī būs vēl krietni vājāks. Galvenais iemesls ir naudas aprites samazināšanās, un viens no ātrākajiem, statistikas datos redzamajiem indikatoriem situācijas vērtējumam ir mazumtirdzniecības apgrozījums.